Menu
 

Diskusijas dalībnieki: Lai mazinātu noslīkušo skaitu, jāiegulda bērnu peldētprasmē un aktīvāk jāinformē sabiedrība

  • Autors:  LETA
Diskusijas dalībnieki: Lai mazinātu noslīkušo skaitu, jāiegulda bērnu peldētprasmē un aktīvāk jāinformē sabiedrība Foto - arhīvs

Lai mazinātu noslīkušo skaitu, ir nepieciešams ieguldīt bērnu peldētprasmē un aktīvāk jāinformē sabiedrība, diskusijā "Ko mēs nezinām par drošību pie ūdens" secināja dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji.

Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), eksperti februāra sākumā apsprieda iespējamos iemeslus un preventīvos pasākumus situācijas uzlabošanai. Diskusijā tika secināts, ka nepietiekama peldētprasme, pētnieciskās bāzes trūkums, virspusēja pieeja, problēmas noliegšana un ignorēšana, atbildības novirzīšana, zema politiskā atbildība un finansējuma trūkums ir iemesli, kas kavē rast problēmas risinājumu visaugstākajā līmenī.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot diskusiju, pauda, ka ir svarīgi par šo problēmu runāt aktīvāk, meklēt sadarbības variantus starp iesaistītājām institūcijām - ministrijām, dienestiem, pašvaldībām, organizācijām, lai pēc iespējas ātrāk situācija mainītos. "Pašvaldības visciešāk saskaras ar iedzīvotāju interesēm, un mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus un drošākus apstākļus un vidi iedzīvotājiem," uzsvēra Kaminskis.

Situācijas nopietnību apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. SPKC pārstāve Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča vērsa uzmanību, ka bojāgājušo skaits ūdenstilpnēs iespējams varētu būt pat lielāks. Nereti noslīkšanas gadījums tiek konstatēts novēloti, jo noslīkušie tiek atrasti vēlāk un nāves pamatcēloni nevar noteikt. Tomēr, ne visos gadījumos ūdenstilpnē atrastās personas nāves pamatcēlonis ir noslīkšana, piemēram, iespējams arī miokarda infarkts peldoties. Šādās situācijās tiek veikta Tiesu medicīnas ekspertīze ar autopsiju.

Situāciju peldvietās pie atklātām ūdenstilpnēm un to apsaimniekošanas likumisko pamatu skaidroja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, pašvaldības atbildībā ir jūras piekrastes un sauszemes daļa un iekšzemes publiskie ūdeņi tās teritorijā, kur tā sava budžeta ietvaros gādā par peldvietu labiekārtošanu, plāno teritoriju, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību peldvietās.

To, ka glābēju apmācības ir katras pašvaldības ziņā, apliecināja arī Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un CA pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims. "Lai arī cik labi būtu iekārtota peldvieta, tas negarantē, ka nebūs negadījumu, drošu peldvietu raksturo profesionāls, labi apmācīts personāls. Labam glābējam jāspēj atpazīt bīstamu situāciju vēl pirms tā notikusi," uzsvēra Skrims.

Arī slēgtās ūdenstilpnēs - peldbaseinos - glābēja darbs ir jo īpaši svarīgs, norādīja policijas pārstāvis. Glābēja zināšanas, atrašanās vieta, spēja analizēt situāciju, veiktais skaidrojošos darbs var novērst nelaimes. Diemžēl nav regulējošu noteikumu, kas paredzētu obligātu glābēju klātbūtni. Šis gulstas uz pašvaldības vai peldbaseina vadības atbildīgas apsaimniekošanas izpratni un budžeta iespējām.

"Elektrum" Olimpiskā centra vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, stāstot par ikdienas darbu peldbaseinā, kas atšķirībā no publiskām peldvietām ir kontrolēta, droša vieta, atzina, ka nereti vecāki neizprot, cik svarīgi ir nenovērst skatienu no bērniem vai pašiem nepieļaut muļķīgas pārgalvības, tāpēc glābēja klātbūtne ir ļoti nozīmīga. "Laiks, kad cilvēks var zaudēt cīņu ūdenī bez peldētprasmes ir mazāks par vienu minūti, apmācīts un klātesošs darbinieks var reaģēt krietni ātrāk nekā ierasties neatliekamā medicīniskā palīdzība. Peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme, un līdz ar izpratnes maiņu par to, kā uzvedamies ūdenī un tā tuvumā varēsim cerēt samazināt mirstību uz ūdens," skaidroja Grundiņa-Arāja.

64% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar SKDS pētījumu ir vāja vai vidēja peldētprasme, 79% iemācījušies peldēt pašmācības ceļā ar draugu vai vecāku palīdzību, tātad lielākā daļa sabiedrības nespēs izkļūt no dzīvībai bīstamas situācijas saviem spēkiem, minēja LPS.

Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas Dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons klātesošajiem skaidroja, ka glābēji labākajā gadījumā notikuma vietā ieradīsies 15 minūšu laikā. Ģenerālis aicināja vērst uzmanību nevis uz rīcību negadījumu brīdī, bet aktīvi strādāt pie preventīviem pasākumiem, lai novērstu nelaimes iespējamību. "Ceļš uz zinošu un atbildīgu sabiedrību ir jāsāk ar bērnu izglītošanu - spēt novērtēt situāciju, izvērtēt riskus. Jāņem vērā, ka lielu daļu informācijas vecāki iegūst no bērniem. Šī ir daudznozaru joma, šajā jautājumā nebūs viena atbildīgā iestāde," teica VUGD priekšnieka vietnieks.

Diskusijas dalībnieki atzina sabiedrības informēšanas kampaņām par drošības jautājumiem uz ūdens līdz šim ir bijis neregulārs raksturs. 2018.gada vasarā SPKC īstenoja kampaņu "Pārgalvis=bezgalvis", kuras mērķis bija pievērst uzmanību smagajām sekām, kas rodas pārgalvīgi lecot ūdenī uz galvas. Maijā Latvijas Peldēšanas federācija iniciēja skolās vienu mācību stundu veltīt bērnu izglītošanai, savulaik arī VUGD ir veicis kampaņas, tāpat arī Valsts policija pievēršas drošībai kopumā, un, nākot vasarai, drošībai uz ūdens.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.