Menu
 

Vai pircējam jāmaksā par salauzto vai sabojāto preci? Jurista padomi Apriņķis.lv

  • Autors:  Inga Kudeikina, RSU Juridiskās fakultātes docente
Vai pircējam jāmaksā par salauzto vai sabojāto preci? Jurista padomi Foto - publicitātes; video - RSU

Iepirkšanās ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa, bet ko darīt, ja veikalā nejauši gadās kādu preci saplēst vai sabojāt, piemēram, aizķerot to ar mugursomu? Pret svešu mantu jāattiecas ar tikpat lielu atbildību un rūpību, kā pret savējo, taču arī pārdevējam jānodrošina savu preču drošs izvietojums.

Visbiežāk preces tiek saplēstas un sabojātas, tās apskatot vai neveikli paņemot, kad tās izslīd no rokām. Likums nosaka: katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, bet kā novērtēt, vai zaudējums ir bijis nejaušs vai tīši izdarīts? Par zaudējumu atlīdzināšanu var runāt tad, ja notikušajam ir četri priekšnosacījumi:

- ir bijusi personas prettiesiska rīcība,

- ir pierādīta personas vaina,

- ir radušies zaudējumi un

- zaudējumu cēlonis ir prettiesiskā rīcība.

Tieši pēdējais apstāklis ir tas, kas palīdz nošķirt zaudējumus, kuri būtu atlīdzināmi, no tiem, kurus pircējs ir nodarījis nejauši un nav atlīdzināmi. Proti, nebūtu jāatlīdzina tie zaudējumi, kas radušies tad, kad pircējs ir veicis pavisam ikdienišķas darbības, kas piederas pie iepirkšanās, proti, aplūkojis preci, rūpīgi to licis groziņā utt., taču prece tāpat tikusi sabojāta vai saplēsta.

Citādi būtu vērtējama situācija, kad pircējs ir izturējies apzināti vieglprātīgi, preci pavirši novietojot plauktā, pavirši to paņemot vai iesviežot iepirkumu ratiņos u. tml. Šādos gadījumos zaudējums būtu atlīdzināms.

Vēlos gan uzsvērt, ka zaudējumu atlīdzināšana ir civiltiesisks strīds, līdz ar to, ja pircējs nevēlas atlīdzināt zaudējumus, jo uzskata, ka pie zaudējumu nodarīšanas nav vainojams, pārdevējam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā, nevis izsaukt apsargu un pieprasīt šo samaksu. Vienīgais apsarga rīcības instruments šādos gadījumos ir Valsts policijas izsaukšana, lai noskaidrotu pircēja personību un pārdevējam vai preču īpašniekam būtu iespēja celt prasību tiesā, kā to nosaka gan Civillikums, gan Civilprocesa likums.

Lai tomēr nerastos domstarpības, pārdevējam ir pienākums rūpēties par savu preču drošību, izvēloties atbilstošu preču izkārtojumu plauktos un nodrošinot pietiekami plašas ejas veikala telpās, savukārt pircējam ir pienākums būt uzmanīgam pret pārdevēja precēm un attiekties pret tām ar tieši tādu pašu rūpību, kā pret paša mantām, samazinot līdz minimumam riskus, kas saistīti ar to, ka prece varētu tikt sabojāta vai saplēsta.

Multimediji

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.