Šogad Lielajā talkā atkritumus ne tikai vāks, bet arī šķiros

Iedzīvotāji tiks mudināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem, tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie būs paredzēti plastmasai, baltie – citiem atkritumiem, informē projekta "Lielā talka" vadītāja Vita Jaunzeme. "Centīsimies kopīgiem spēkiem skaidrot šo aktivitāti, un paralēli tas palīdzēs saprast, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām. Aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties piesārņoto vietu reģistrēšanā vietnē www.talkas.lv sadaļā “Kartes”, kas tiks atvērta līdz ar sniega nokušanu. Talkas vietu reģistrācija sāksies, kā ierasts, mēnesi pirms talkas, šogad – 27. martā," stāsta V. Jaunzeme.

Šogad īpaši aicināti skolu un augstskolu jaunieši dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums varētu aizstāt plastmasas iepakojumu. Tāpat talkas rīkotāji mudina doties atkritumu “medībās” un, izmantojot aplikāciju “Vides SOS” (www.videssos.lv), ziņot par piesārņotajām vietām, kā arī monitoringa nolūkos paralēli sūtīt informāciju par bīstamākajiem un interesantākajiem gadījumiem uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., lai varētu sekot līdzi situācijai.

“Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime, un tai arī jābūt mūsu prioritātei, kas ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves jomas – veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet – ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas," uzsver Lielās talkas vadītāja.

"Atkritumu vākšana gan nav vienīgais risinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem. Arī caur Lielo talku arvien plašāk raudzīsimies uz vides veselības jautājumiem, rādot piemēru daudzām pasaules valstīm par to, kas ir patiess izdevīgums un ieguvums, domājot par Latvijas izaugsmi un mūsu nākamajām paaudzēm," skaidro V. Jaunzeme.

Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece norāda: “Vesels cilvēks var būt tikai uz veselas planētas. Ja domājam par veselību, mums vispirms jādomā par tīru vidi un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu ikvienā tautsaimniecības nozarē. Mums nav atlicis daudz laika uz šīs planētas nedomāt par vidi un klimata pārmaiņām. Domājam un darām, lai Zeme un mēs būtu veseli!”

10 gadu garumā Lielajā talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, tāpat latvieši talkojuši arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu; 2018. gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts  – virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi rezultātus, teic V. Jaunzeme.