Vērtīgie atradumi "Rail Baltica" trases teritorijā ^{Apriņķis.lv}

Trase nebūs jāmaina

Arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki un daudzi citi speciālisti ir veikuši milzīga apjoma darbu – izpēti, kuru organizēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas". Trases izpētē piedalījās SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" speciālisti valdes priekšsēdētājas Baibas Eglājas vadībā un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupa Valda Bērziņa vadībā.

Pētniecisko darbu rezultātā iegūtas būtiskas liecības par cilvēka darbību senākos laikos, tostarp par teritorijas apdzīvotību akmens laikmetā, atklāti ogļu dedzināšanas uzkalniņi Inčukalna, Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadā, darvas tecinātava Ķekavas novadā, informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova. Šī izpēte esot nozīmīgs solis, lai sagatavotos "Rail Baltica" trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildu izpēte būvniecības laikā. "Šo atklājumu dēļ trases novietojums nebūs jāmaina, jo identificētās vietas nav ar tādu vēsturisko unikalitāti, kas radītu nepieciešamību mainīt trasi," informēja R. Voronkova.

Atklājas dzīva vēsture

Pētniecībā iesaistītās SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētāja Baiba Eglāja "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka Pierīgas teritorijā interesantākie atklājumi saistīti ar industriālā mantojuma pieminekļiem – tiltiem, pārvadiem, dzelzceļa stacijām. Jautāta, kāpēc atklājumi, bieži vien ikdienā pierasti un nepamanāmi objekti, pēkšņi redzami pilnīgi citā gaismā, B. Eglāja pastāstīja, ka "piemēram, Gogoļa ielas pārvads, kas celts jau 1913. gadā, ir  viena no retajām 20. gadsimta sākuma dzelzsbetona konstrukcijas inženierbūvēm, kas saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. Šis viadukts ir viens no raksturīgākajiem un kvalitatīvākajiem agrīnajiem paraugiem no dzelzsbetona izmantošanas inženierbūvēs Latvijā un atzīts par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli ar aizsardzības numuru 7806."

Par ogļu dedzināšanas uzkalniņiem un darvas tecinātavām B. Eglāja teic, ka šādi industriālās arheoloģijas mantojuma objekti bijuši zināmi jau agrāk, bet šoreiz tie "Rail Baltica" Latvijas posma trases teritorijā apzināti, detalizēti fiksēti un uzskaitīti, iezīmēti  kartēs. Daži daļēji arī izpētīti. Līdz ar to konstatēts plašāks izplatības areāls un daudz nozīmīgāks šādu objektu skaits – aptuveni 250 uzkalniņu dažādās vietās.

Jautāta, kādas būs turpmākās darbības šajās vietās un kas tiks darīts ar iegūto informāciju un atklātajiem materiāliem, B. Eglāja atklāja, ka atsevišķiem objektiem, iespējams, tiks veikta papildu arheoloģiskā izpēte. Informācija šobrīd esot apkopota atskaites sējumos un iesniegta gan SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kas bija šī darba pasūtītājs, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvā. Apkopotais materiāls tikšot izmantots, lai plānotu turpmākos izpētes darbus, kā arī, iespējams, sagatavotu tehniskos noteikumus turpmākajiem projektēšanas darbiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadiem un stacijām, tajā skaitā Torņakalna Komunistiskā terora upuru piemiņas vietas kompleksu.


Pazemes bunkurā, kas izbūvēts dzelzceļa uzbērumā, ir divas lielākas telpas cilvēku izvietošanai un vairākas mazākas telpas tehniskām vajadzībām un gaisa attīrīšanas iekārtai.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gandarīta

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja, ka kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu "Rail Baltica" trasē panākusi pārvalde un "tā ir gandarīta par "Rail Baltica" projekta īstenotāju izpratni un atbalstu".

"Rīgas apkārtnē tika atklāti vairāki desmiti 16.–19. gadsimta kokogļu ieguves uzkalniņu Mucenieku un Upesleju apkārtnē, ar dzelzs laikmetu, viduslaikiem un jaunajiem laikiem saistīta atradumu vieta Olaines novadā, iespējami senkapu uzkalniņi Sējas un Baldones novadā," vērtīgākos atklājumus Pierīgā nosauc A. Kaurāte. Kā interesantu objektu viņa min arī Pirmā pasaules kara nocietinājumu līnijas pie Ķekavas upes, kuru teritorijā atrodas arī senāka darvas tecinātava.

"Par vērtīgāko kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu vai nesaglabāšanu lems Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde," "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja vēsturnieks, Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš, atklājot, ka Industriālā mantojuma fonds projekta vadībai jau esot darījis zināmu, kurus objektus fonds iesaka saglabāt – piemēram, Acones dzelzceļa stacijas pasažieru ēku, tiltu pār Mazo Juglu, slepeno bunkuru jeb "Objektu Nr. 100", dzelzceļa viaduktu pār Gogoļa ielu, Torņkalna stacijas apbūvi un viaduktus pār dzelzceļa sliedēm Torņakalna un Altonavas ielā.

Jāveic atmīnēšana Pierīgā

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs un vadošais pētnieks Valdis Bērziņš teic, ka "Ķekavas pusē atrastā darvas tecinātava ir viens no vēsturiskajiem objektiem, kas vēl ir jāizpēta arheoloģiski, pirms veikt būvniecību saskaņā ar mūsu rekomendācijām". Arheoloģisko pētījumu rezultātā, iespējams, izdotos atklāt, kā savulaik tika iegūta darva Pierīgas mežos. "Tā ir tēma, kas maz pētīta, tāpēc tas varētu būt interesanti," uzskata pētnieks.

Vērtīgs objekts esot arī Pirmā pasaules kara kauju vietas Ķekavas apkaimē, kur ir saglabājušies ierakumi un zemnīcas. "Trase šķērsos šo 1916. gada kaujas lauku – slavenās Ķekavas kauju vietas, kurās piedalījušies strēlnieki. Mēs rekomendējam, ka trases būvniecības laikā darbus tur vajadzētu veikt arheologu uzraudzībā un klāt vajadzētu būt arī kādam kara vēstures speciālistam, lai var novērtēt tās liecības, kas saistītas ar Pirmā pasaules kara darbību," skaidro V. Bērziņš, piebilstot, ka šajās vietās varētu tikt atrasta arī nesprāgusi munīcija, kā arī kaujās kritušie bez vēsts pazudušie karavīri, kas būtu jāpārapbedī. "Pirms būvniecības uzsākšanas šajā posmā – un tas attiecas uz lielu daļu Pierīgas – ir nepieciešami atmīnēšanas darbi," uzskata V. Bērziņš, "sevišķi posmā ap Ķekavu un arī Jaunmārupes pusē, kur kaujas ir bijušas ļoti intensīvas abos pasaules karos. Pirms noņemt zemes virskārtu un būvēt, no sākuma jāveic atmīnēšana, lai nodrošinātos, ka nekas nesprāgs būvniecības laikā."

V. Bērziņš pastāstīja, ka dažādas liecības par vēsturisko laiku apdzīvotību atrodamas arī virzienā uz dienvidiem no Rīgas lidostas. Latvijas Universitātes komanda veikusi pētījumus tā sauktā Rīgas loka Daugavas kreisā krasta daļā – cauri Pārdaugavai un lidostas teritorijai, gar Jaunmārupi un Ķekavu. Grupā darbojušies 12 speciālisti, kas lauka pētniecības darbus veica pagājušā gada pavasarī un rudenī. "Arheologiem ir svarīgi šādus apzināšanas darbus veikt pavasarī un rudenī, kad nav veģetācijas, jo tad var labāk saskatīt un kaut ko atklāt uzartos laukos un mežos," skaidro V. Bērziņš. "Pierīga ir mežains apvidus, un ar apzināšanas metodēm arheologiem ir grūti visu teritoriju izķemmēt. Senās apmetnes vai nelielas apbedījumu vietas varētu nākt gaismā tieši būvniecības laikā, tāpēc mēs rekomendējam, ka visas trases garumā jābūt klāt arheologam, kurš uzrauga būvniecības darbus un vajadzības gadījumā var uz brīdi tos apturēt, lai fiksētu un izpētītu." Līdzīgu darbu veicot arī arheologi Igaunijā un Lietuvā.

Šie ir plašākie šāda veida arheoloģiskās apzināšanas darbi saistībā ar infrastruktūras objektu būvniecību, kas veikti Latvijas neatkarības laikā, atzina pētnieks. Iepriekšējais šāds lielais projekts bijuši apzināšanas darbi, kas veikti padomju laikos saistībā ar Rīgas HES būvniecību.


Ieeja bumbu patvertnē atrodas "Latvijas dzelzceļa" administrācijas ēkas austrumu daļā, pagrabstāvā. Aiz ieejas durvīm sākas betonēta galerija ar komunikāciju kabeļiem.

Slepenais "Objekts Nr. 100"

Kā vienu no interesantākajiem objektiem saistībā ar "Rail Baltica" trasē Latvijā veikto kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs A. Biedriņš min slepeno "Objektu Nr. 100" jeb Dzelzceļa pārvaldes bumbu patvertni. Ieeja tajā esot no dzelzceļa administrācijas ēkas caur gariem gaiteņiem zem autostāvvietas. "Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei pirms vērtību apzināšanas informācijas par šo slepeno objektu nebija," atklāja A. Kaurāte. Savukārt A. Biedriņš teic, ka būtu nozīmīgi mēģināt atrast veidu, kā šo objektu saglabāt un izmantot.

Pētniecībā iesaistītās SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētāja Baiba Eglāja "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka "Objekts Nr. 100" ir "tipisks aukstā kara fobijas atspoguļojošs industriāls objekts, kas būtiski neatšķiras no citiem tādiem pašiem visā Rīgas teritorijā un citu pilsētu 50.–60. gados izbūvētajās teritorijās". Tas esot analogs Līgatnes bunkuram,  kurš tūristiem ir pieejams. "Tā kā Rīga bija svarīgs PSRS rūpniecības centrs un vieta, kur bija izvietojies Baltijas kara apgabala štābs, šeit tika izbūvētas vairāk nekā puse no visām Latvijas teritorijā izvietotajām bumbu patvertnēm," stāsta Baiba Eglāja. "Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktās civilās aizsardzības būvju 2008. gada apsekošanas datiem, no 311 bumbu patvertnēm 179 atradās Rīgas teritorijā. Vienu no pirmajām bumbu patvertnēm, kas bija paredzēta aizsardzībai atomkara gadījumā, Rīgā sāka būvēt 1949. gadā zem Grīziņkalna.  Dažas šobrīd jau nojauktas, dažas pielāgotas jaunām funkcijām, bet dažas, to skaitā "Objekts Nr. 100", palikušas nemainīgas. "Objekts Nr. 100" ir lielākais, tas ir labi saglabājies un ietver atsevišķas interesantas detaļas, piemēram, Rīgā ražotu, tam laikam diezgan advancētu skaitļojamo mašīnu, kas paredzēta atomsprādzienu piesārņojuma aprēķiniem."

Slepeno objektu "Latvijas dzelzceļš" izmanto tehniskām vajadzībām

"Rīgas Apriņķa Avīze" vērsās uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš", lai noskaidrotu, kas tam ir zināms par šo vēsturisko atradumu. Izrādās, informācija par slepeno objektu "Latvijas dzelzceļa" rīcībā bijusi jau pirms "Rail Baltica" projekta pētnieku darba. "Šis objekts ir uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" valdījumā, un šāds statuss saglabāsies līdz brīdim, kad to atsavinās projekta "Rail Baltica" vajadzībām, ja tāda nepieciešamība radīsies," informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" Korporatīvās komunikācijas daļas Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ella Pētermane. Objekts patlaban tiekot izmantots uzņēmuma tehniskajām vajadzībām. "Ņemot vērā to, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" šo objektu izmanto ikdienas tehniskajām vajadzībām, apmeklētājiem tas nav pieejams," pavēstīja E. Pētermane.

VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāve "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāja arī informāciju, kas iegūta "Rail Baltica" projekta pētnieku un "Latvijas dzelzceļa" ekspertu veiktās izpētes rezultātā. Tā vēsta, ka civilās aizsardzības bumbu patvertne zem VAS "Latvijas dzelzceļš" autostāvvietas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uzbēruma ar kodēto nosaukumu "Objekts Nr. 100" uzbūvēta 1958. gadā. Savukārt citā dokumentā – uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" priekšnieka 1958. gada pavēlē – teikts, ka institūtam "Dorprojekt" tiek uzdots izstrādāt "Objekta Nr. 100" labiekārtošanas projektu, tostarp ielas asfaltēšanu un apgaismošanu.

Pēc vizuālās apsekošanas esot konstatēts, ka patvertnes betona konstrukcijas un komunikācijas ir samērā labā stāvoklī.


Saskaņā ar ekspertu atzinumu elektroniskā aparatūra vadības telpā esot pēc īpaša pasūtījuma Latvijā izgatavota analogā skaitļojamā mašīna, kas bijusi paredzēta, lai aprēķinātu atombumbas sprādziena radīto piesārņojumu.