Menu
 

Pētniece: Pieaugot apgādājamo skaitam, mazinās cilvēka ieguvums no nodokļu reformas

  • Autors:  LETA
Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne. Foto - LETA Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne. Foto - LETA

Jo cilvēkam vairāk apgādājamo, jo mazāks ir viņa ieguvums no nodokļu reformas, trešdien žurnālistiem sacīja viena no pētījuma par nodokļu reformas efektivitāti autoriem, Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne.

Viņa uzsvēra, ka pētījumā nācies secināt, ka nodokļu reforma patiesībā dod tikai šķietamus labumus, turklāt, piemērojot dažādu mēneša prognozēto neapliekamo minimumu, ņemot vērā iepriekšējā perioda ienākumu, veidojas parāds vai pārmaksa atkarībā no apgādājamo skaita.

Ar 2018.gadu tika ieviests paaugstināts neapliekamais diferencētais minimums, kas tiek piemērots par taksācijas gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pētījuma autori apkopojuši vairākus piemērus par to, kā izmaiņas ietekmē dažādu profesiju pārstāvjus atkarībā no tā, cik apgādājamo personai ir.

Piemēram, apkopējam, kurš saņem bruto atalgojumu 450 eiro apmērā un ir bez apgādājamiem, neto alga 2018.gadā pret 2017.gadu bija 359,69 eiro, bet šogad pret 2018.gadu - 365,70 eiro. Apkopējam ar vienu apgādājamo pērn neto alga bija 399,69 eiro, bet šogad - 400,50 eiro. Tikmēr personai ar diviem un vairāk apgādājamajiem neto atalgojums gan pērn, gan arī šogad ir 400,50 eiro, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, ir samazinājums par 2,25 eiro.

Gadījumā, ja šim apkopējam prognozētais neapliekamais minimums ir 0 eiro un viņam ir divi apgādājamie, pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas viņš valstij būs pārmaksājis 471,43 eiro. Tomēr, ja šim cilvēkam ir trīs un vairāk apgādājamie, viņš nav nedz pārmaksājis, nedz parādā valstij. Tikmēr, ja prognozētais neapliekamais minimums ir 200 eiro, cilvēkam bez vai ar vienu apgādājamo veidojas parāds valstij 8,57 eiro apmērā.

Līdzīga situācija vērojama arī lielāku algu saņēmējiem. Piemēram, pirmsskolas izglītības skolotāja ar bruto algu 750 eiro apmērā reālie ienākumi jeb neto alga 2019.gadā bez apgādājamiem bija 558,39 eiro, kas ir par 6,10 eiro vairāk nekā pērn. Tikmēr šim skolotājam, ja viņam ir četri apgādājamie, salīdzinot ar 2017.gadu, alga samazinājusies par 3,75 eiro.

Tikmēr bērnudārza audzinātājam bez apgādājamajiem, bet ar neapliekamo minimumu 100 eiro apmērā veidojas parāds valstij 25,71 eiro apmērā, savukārt, ja šādā pašā situācijā esoša bērnudārza audzinātāja prognozētais neapliekamais minimums ir 200 eiro - parāds valstij veidojas jau 265,71 eiro apmērā.

Saskaņā ar pētījumā apkopotajiem datiem, vissliktākā situācija ir zemo algu saņēmējiem ar apgādājamiem, tomēr vērojama tendence, ka, palielinoties apgādājamo skaitam, neto atalgojuma pieaugums ir arvien mazāks.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka ar pētījumu tiek apliecināts, ka Latvija ne tikai grimst nabadzībā, bet politiķi vēl ir radījuši apstākļus, lai viņi no tās nevarētu izkļūt.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.