Identificēti astoņi līdz šim nezināmie čekas upuri kopējā kapā Ulbrokā
- Autors: Apriņķis.lv
Raksts “Arī viņi apsūdz” 1944.gada laikrakstā Tēvija. Foto - okupacijasmuzejs.lv
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki pēdējā pusotra gada laikā ir identificējuši astoņas līdz šim nezināmas personas, kuras čeka arestēja, nogalināja un 1941. gada februārī, martā apraka Ulbrokā kopējā upuru kapā.
11 atrastos atpazina 1944. gada pavasarī un vasarā – pārējo astoņu cilvēku atpazīšanai svītru pārvilka Latvijas otrreizējā padomju okupācija. Tikai tagad Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane, strādājot projektā “Stūra māja” un pētot Latvijas Valsts arhīvā esošās 1940. gadā arestēto personu izmeklēšanas lietas, atradusi pārējo Ulbrokā aprakto čekas upuru vārdus, informēja muzejā.
Tie ir: Eduards–Verners Anerauds (1897), Efraims Gorons (1910), Pēteris Ļaksa–Timinskis (1913), Pēteris Melbārdis (1892), Izraels Paļickis (1911), Jānis Priedītis (1897), Jānis–Arnolds Stālmanis (1913) un Aleksandrs Veinbergs (1884).
“Baigajā gadā” no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam Latvijā notika ne vien padomju okupācijas režīma īstenota valsts varas maiņa, īpašumu nacionalizācija, patiesu un iedomātu pretinieku aresti un deportācijas, bet arī padomju okupācijas režīma sankcionētas “oficiālas” slepkavības. Vismaz 186 Latvijas iedzīvotājiem čekisti Rīgā izpildīja nāves sodu.
Tūlīt pēc padomju karaspēka bēgšanas un vācu okupācijas spēku ienākšanas 1941. gada jūlijā Latvijas iedzīvotāji šo upuru apbedījumus atrada Baltezerā, Babītē un Dreiliņos.
Pēc trim gadiem šīm vietām piepulcējās vēl viena. 1944. gada 27. aprīlī Stopiņu pagastā, Ulbrokas mežniecības apgaitā tika atrastas bedres ar nošautiem cilvēkiem. Kopumā no četrām bedrēm izcēla 23 nogalinātu cilvēku mirstīgās atliekas. 11 atpazina ekshumācijas laikā, jo nogalināto apģērbu kabatās atrada dokumentus vai salasāmus padomju “tiesas” spriedumu norakstus.
Līdz 1944. gada 8. jūlijam tika atpazīti vēl četri cilvēki. Tomēr astoņu upuru personības palika nenoskaidrotas. 1944. gada 3. maijā visus nogalinātos apbedīja Rīgas Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā. Ģenerālis Kārlis Goppers, Latvijas skautu prezidents, kurš bija viens no atpazītajiem čekas upuriem, tika guldīts Brāļu kapos 6. maijā.
Latvijas sabiedrība par Ulbrokas apbedījumu uzzināja sestdienā, 1944. gada 29. aprīlī laikraksta “Tēvija” publikācijā “Arī viņi apsūdz”. Tajā minēti ekshumāciju veicēji, aprakstīta darbu secība, kā arī stāstīts par ģenerāļa Kārļa Goppera dēla ierašanos ekshumācijas vietā.
Tāpat minēts, ka nogalinātajiem bija uz muguras sasietas rokas. Nāves cēlonis bija viens vai divi šāvieni galvā, izņemot Artūru Salnāju, kurš bija nogalināts sašķaidot apakšžokli labajā pusē. Vienam no neidentificētajiem konstatēja divus šāvienus pakausī un vienu muguras labajā pusē.
Nošauto vidū bija 16 latvieši, trīs ebreji, divi krievi un viens igaunis. 1941. gada 14. jūnijā, saskaņā ar čekas lēmumu, deportēja septiņu nošauto cilvēku piederīgos, vēsta Okupācijas muzejs.