Menu
 

Kaktiņš: Latvijas iedzīvotāju fiziskās drošības sajūta sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts policija Foto - Valsts policija

Sabiedrības vērtējums par Valsts policijas darbu šogad sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, turklāt cilvēki Latvijā fiziskā aspektā jūtas tik droši kā nekad agrāk, trešdien žurnālistiem pastāstīja pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Šogad janvārī jau septīto gadu pēc kārtas veikta iedzīvotāju aptauja par Valsts policijas darba novērtējumu. Kaktiņš skaidroja, ka ir svarīgi zināt, kā iedzīvotāji jūtas saistībā ar policijas darbu, jo "kā vērta ir oficiālā statistika, ja iedzīvotāji nebūtu apmierināti vai nejustos droši".

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Skaidrojot, vai pēdējā gada laikā personai vai viņa tuviniekiem nācies saskarties ar policijas darbiniekiem, Kaktiņš pastāstīja, ka, salīdzinot ar 2017.gadu, šādu iedzīvotāju īpatsvars sarucis par vienu procentpunktu. "Ilgākā laika posmā iezīmējas tendence, ka cilvēku nepastarpinātas saskarsmes ar policiju daudzums samazinās – ar likumsargiem saskaras tikai katrs piektais," sacīja Kaktiņš.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsvēra, ka šis radījums varētu korelēt arī ar datiem par vispārējo noziegumu skaita samazināšanos.

Kaktiņš skaidroja, ka uzlabojies arī rādītājs, kas saistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par policijas darbinieku rīcību, saskarsmi un attieksmi. "Redzam, ka no pētījuma sākuma ir vairāk apmierināto nekā neapmierināto. Šogad vēsturiski visaugstākajā līmenī - 70% kopumā ir apmierināti, bet 30% kopumā neapmierināti, un viņu īpatsvars samazinās," stāstīja Kaktiņš.

Ja skatās uz to, kā iedzīvotāji, kuriem bijis kontakts ar policiju, vērtē likumsargu sniegtās informācijas pilnīgumu un ātrumu, un to, vai tā ir saprotama, tad redzams, ka arī šajos rādītājos sasniegti vēsturiski augstākie rādītāji. "Jā, ir arī neapmierinātie, bet jebkurā gadījumā nevar runāt par situācijas pasliktināšanos. Saskarsme ar policiju iedzīvotājiem paliek arvien labāka," secināts aptaujā.

Ķuzis skaidroja, ka policijas uzdevums ir reaģēt uz notikumu un mēģināt pēc iespējas šo notikumu sekas mazināt, kā arī cilvēku atstāt ar izpratni par to, kas bija, ko policija darīja un kas būs. "Iepriekš bija problēmas ar to, kas būs tālāk. Bet te ir redzams, ka darbs, kas vērsts uz policijas darbinieku izglītošanu, devis rezultātu," pauda policijas priekšnieks.

Kaktiņš tāpat pastāstīja, ka kopš pagājušā gada īpaši nav mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kas ir informēti par policijas darbu. Kopumā 44% aptaujāto atzina, ka par Valsts policijas darbu viņi ir vairāk vai mazāk informēti. SKDS direktors gan norādīja, ka, lai iedzīvotāji būtu informēti, viņiem ir jābūt interesei, kuru savukārt var izraisīt kādi notikumi. "Ja nav bijis problēmu, tad arī zūd interese, līdz ar to nevar teikt, ka tas ir slikts rādītājs," viņš uzsvēra.

Ķuzis atzīmēja, ka pēdējā laikā Valsts policija ir kļuvusi aktīvāka komunikācijā ar sabiedrību, vairāk informējot par tās ikdienu, veiksmēm un neveiksmēm. Viņš tāpat uzsvēra, ka liela interese par policijas darbu rodas "degpunktos", kādi bijuši, piemēram, cīņa pret "spaisiem" un lielveikala "Maxima" sabrukšana Zolitūdē.

Kaktiņš arī pastāstīja, ka svarīgs rādītājs, vērtējot policijas darbu, ir tas, vai iedzīvotāji zina, kā izsaukt policiju. "Redzam, ka vēl aizvien ir maziņš procentiņš, kas saka, ka nezina. Ja skatās uz tiem, kas zina, tad regresu neredzam. Divas trešdaļas saka, ka pilnīgi droši zina, kā rīkoties krīzes situācijā," teica SKDS direktors.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz pusi iedzīvotāju interesē virkne jautājumu, kas saistīta ar policijas darbu. Katrs ceturtais interesējas par to, kā pasargāt sevi no kļūšanas par nozieguma upuri, 15% interesējas kā nomaksāt sodu, pārsūdzēt lēmumu, pavēstīja Kaktiņš.

Svarīgs rādītājs ir arī tas, vai iedzīvotājiem šķiet, ka viņu dzīvesvietā policija ir viegli pieejama, skaidroja Kaktiņš. 59% aptaujāto piekrita, ka policija viņu dzīvesvietā vai tās apkārtnē ir viegli sasniedzama. "Septiņu gadu perspektīvā ir pieaugums," secināja Kaktiņš.

Tāpat būtiski vērtēt to, vai cilvēki vismaz fiziskā aspektā jūtas droši savā dzīvesvietā un tās apkaimē. "Janvārī tikai 17% teica, ka jūtas nedroši. 25% iedzīvotāju jūtas pilnīgi droši, puse - gandrīz droši. Šie ir vislabākie rādītāji. Drošības sajūta ir vēsturiski augstākajā līmenī," teica Kaktiņš.

"Man labpatīk domāt, ka pēdējo gadu laikā cilvēki Latvijā fiziskā aspektā jūtas tik droši kā nekad agrāk," rezumēja Kaktiņš.

Viņš tāpat pastāstīja, ka tradicionāli augsts saglabājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas savas dzīvesvietas apkārtnē redzēt policijas patruļas. To nevēlas apmēram katrs piektais iedzīvotājs.

Kaktiņš arī norādīja, ka nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas būtu gatavi paši līdzdarboties sabiedriskās kārtības uzturēšanā - šādu iedzīvotāju ir nepilni 30%.

Desmit punktu skalā vērtējot apmierinātību ar policijas darbu, kārtības sargu darba vērtējums ir 6,5 punkti, kas arī ir vērā ņemams vērtējuma kāpums, skaidroja Kaktiņš. Viņš arī uzsvēra, ka policija ir viena no visaugstāk novērtētajām institūcijām Latvijā, turklāt vērojams "liels un nepārprotams progress".

Tam Ķuzis piebilda, ka Valsts policijas apņemšanās ir nenolaist šo latiņu. "Galvenais ir profesionalitāte un rīcība, taisnīguma noregulējums," sacīja policijas priekšnieks.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.