Par Norvēģijas finansējumu Olaines cietuma teritorijā veidos mācībām domātu cietuma paraugkorpusu

Programmas laikā Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) veidos mācību centru jeb apmācībai paredzētu ieslodzījuma vietas paraugkorpusu Olaines cietuma teritorijā. Projektā Olaines cietuma teritorijā tiks izbūvēts mācību centrs un atklātā režīma cietuma paraugkorpuss. Projekta mērķis ir radīt modernas telpas un saturu korekcijas dienestu darbinieku apmācībai, turpmāk sagatavojot personālu mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai.

Kronbergs pauda cerību, ka drīzumā tiks saņemts finansējums Liepājas cietuma būvniecībai un šie VPD darbinieki varēs savas zināšanas izmantot tur.

Valsts sekretārs vērtēja, ka Latvijai jau vairāk nekā 15 gadus bijušas izcilas attiecības ar Norvēģijas valdību un ekspertiem korekcijas jomā. Viņš skaidroja, ka patlaban uzsāktās trešās fāzes darbi ilgs līdz 2024.gada beigām.

"Mēs daudz darām un nebaidāmies ne no darba, ne no izaicinājumiem. Tas ir pierādījies mūsu kopējā sadarbībā ar Norvēģijas kolēģiem. Ja kādam trešās fāzes projekts ievieš nelielas pārdomas, tad es gribētu teikt ar dzejnieku vārdiem - kas darbu nedara, tas darbu runā, kas darbu nespēj, tas darbu kritizē, kas darbu dara, tas klusē un darbs par viņu runā, tā pirms 100 gadiem teica Rainis. Strādāsim kopīgam mērķim klusējot, lai paveiktais pēc tam runā mūsu vietā," uzrunu noslēdza Kronbergs.

Savukārt Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Odegards uzsvēra, ka Latvija un Norvēģija ir mazas valstis, kuras kopā strādājot var sasniegt lielas lietas, un ar "Norway Grant" programmas palīdzību tiek veidota drošāka, mierīgāka un humānāka sabiedrība.

Viņš norādīja, ka ar programmu "Korekcijas dienesti" tiks uzsākta Latvijas-Norvēģijas sadarbības trešā fāze, kura būvēta uz iepriekšējo sadarbības posmu veiksmēm. Vēstnieks uzteica Latvijas paveikto, sadarbojoties ar Norvēģijas atbildīgajām iestādēm visos līmeņos. Osdegards pauda cerību, ka jaunā programma būs vēl viens izcilības paraugs.

TM Projekta departamenta direktors Agris Batalauskis norādīja, ka Norvēģijas finanšu instrumenta mērķis ir mazināt starpību starp korekcijas iestādēm Eiropā. Viņš arī pauda lepnumu par jau sasniegto, uzsverot, ka gan sadarbība, gan rezultāti ir bijuši lieliski. Kā pozitīvu piemēru Batalauskis izcēla paveikto Olaines atkarīgo centra izveidē.

Savukārt skatoties nākotnē, Batalauskis uzsvēra, ka programma tiks īstenota līdz 2024.gada beigām. Viņš uzteica visus projekta īstenošanā iesaistītos dalībniekus. Īpašu pateicību Bataluskis veltīja IeVP, norādot, ka tieši IeVP strādāja ļoti cītīgi, lai šodien varētu notikt atklāšanas pasākums. Pateicības vārdus Batalauskis arī veltīja Finanšu ministrijai, kas sniegusi nepieciešamo atbalstu.

Turpretim Norvēģijas Korekcijas dienestu direktorāta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Kims Ekhaugens norādīja, ka Norvēģija ir donorpartneris sešās valstīs un visās šajās valstīs korekcijas iestādēs ir līdzīgas problēmas. Savā uzrunā Ekhaugens vairākkārt pieskārās nepieciešamībai visām iesaistītajām valstīm sadarboties. Viņš norādīja, ka ilgstoši strādājot korekcijas iestādēs var izveidoties šaurs redzes lauks, ko var paplašināt iepazīstoties ar citu valstu korekcijas iestāžu darbu. Ekhaugens piebilda, ka nevajadzētu citu valstu pieredzi vienkārši kopēt, bet gan no tās smelties iedvesmu.