Menu
 

VDD: Pret Latviju pērn aktīvi turpinājuši strādāt visi Krievijas specdienesti

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pret Latviju aizvadītajā gadā aktīvi turpinājuši strādāt visi Krievijas specdienesti - Federālais drošības dienests, Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU), kā arī Ārējās izlūkošanas dienests, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) 2018.gada publiskajā pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn izlūkaktivitāšu vēriena ziņā pret Latviju redzamākais Krievijas specdienests bija Federālais drošības dienests. VDD norādījis, ka tā priekšrocības joprojām ir lielais virsnieku skaits, iespējas regulāri uzrunāt ārvalstniekus savas valsts teritorijā, kā arī ciešā sadarbība ar Krievijas Federācijas Policiju, Iekšlietu ministrijas Galveno migrācijas jautājumu pārvaldi un Federālo muitas dienestu.

Turklāt šis Krievijas dienests pastāvīgi paplašina iespējas veikt sev interesējošu personu kontroli Krievijas teritorijā, gan atbalstot jaunu sodu noteikšanu par nepilnībām ceļošanas dokumentos, gan virzot civilās novērošanas sistēmu ieviešanu, piemēram, videokameras, sejas atpazīšanas tehnoloģijas, GPS kontroli.

Tāpat pārskatā norādīts, ka aizvadītajā gadā VDD turpināja iegūt informāciju, kas norādīja arī uz Krievijas militārās izlūkošanas aktivitāti jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīmu. Lai gan pēc 2018.gadā notikušā Lielbritānijā dzīvojošā, bijušā GRU virsnieka Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājuma Krievijas militārās izlūkošanas dienesta atpazīstamība Rietumvalstu iedzīvotāju vidū ir augusi, mazāk zināms ir fakts, ka šis specdienests nodarbojas ar izlūkošanu ne tikai ārvalstīs, bet arī no savas valsts teritorijas, atzīmēts pārskatā.

Tādējādi viens no GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību uzdevumiem aizvadītajā gadā bija tādu Latvijas valstspiederīgo vervēšana, kuri periodiski ceļo uz Krieviju un ir spējīgi sniegt informāciju ne tikai par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai NATO partnervalstu operācijām, bet arī nozarēm, kas sniedz atbalstu aizsardzības sektoram, uzsvērts pārskatā.

Tādēļ VDD vērtējumā GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību aktivitātes rada apdraudējumu arī to pašvaldību iedzīvotājiem, kurās pastāvīgi uzturas NATO partnervalstu militārais kontingents, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, arī būvniecības, sakaru, loģistikas un apgādes pakalpojumu sniedzējiem.

Krievijas specdienestu interešu loks Latvijā arī pērn bijis diezgan plašs, skaidro VVD. Tas sevī iekļāvis gan NATO partnervalstu klātbūtni Latvijā, gan citus ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un ārpolitiku saistītus jautājumus.

Kā ārvalstu specdienestus interesējošas tēmas VDD izcēlis - NATO sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, nacionālās drošības un valsts aizsardzības politikas aktualitātes, valsts ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, valsts ekonomisko situāciju, valsts drošības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu, aktuālos procesus valsts un pašvaldības iestādēs, it īpaši par amatpersonām, kam ir piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai un sensitīvām ziņām, kā arī informāciju par kritiskās informācijas objektiem.

Tāpat specdienestus interesējot zinātniskie sasniegumi un izpētes projekti, valsts un pašvaldības amatpersonu vājības, atkarības, noziedzīgie nodarījumi vai citas diskreditējošas ziņas, ko var izmantot personu iesaistīšanai slepenā sadarbībā.

Piemēram, VDD fiksējusi gadījumus, kad Krievijas Federālais drošības dienests Robežsardzes dienesta vai Iekšlietu ministrijas Galvenās migrācijas jautājumu pārvaldes piesegā izzināja Latvijas valstspiederīgo viedokli par valsts dalību starptautiskajās organizācijās, attieksmi pret NATO un Eiropas Savienību, Krieviju un dažādiem aktuāliem notikumiem pasaulē un Latvijā.

VDD atzīmēja, ka Krievijas specdienesti, neskatoties uz informācijas tehnoloģiju attīstības sniegtajām priekšrocībām un kiberizlūkošanas iespējām, joprojām par nozīmīgu uzskata tieši darbu ar aģentūru.

Turklāt Krievijas specdienestu interešu lokā pērn atradās ne tikai valsts un pašvaldību amatpersonas, bet jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuru tie saskatīja kā potenciāli noderīgu informācijas avotu. Šajā ziņā ievērība tik daudz netika piešķirta personas ieņemamajam amatam vai profesionālajai nodarbei, cik iespējai nodibināt ar personu kontaktu sev labvēlīgā teritorijā. Krievijas dienesti par sev labvēlīgu teritoriju tradicionāli uzskata ne tikai Krieviju, bet arī citas NVS valstis, norādīts pārskatā.

VDD analīze liecina, ka ārvalstu, īpaši Krievijas, specdienestu pret Latviju vērstās darbības joprojām sekmēja vairāki labvēlīgi apstākļi jeb tā dēvētās sistēmiskās ievainojamības, kam laika gaitā ārvalstu specdienesti pielāgojuši arī savas darba metodes. Piemēram, liels Latvijas valstspiederīgo ceļojumu uz Krieviju un citām NVS valstīm skaits, kas pakļauj šīs personas būtiskiem pretizlūkošanas riskiem, ļaujot Krievijas specdienestiem personas uzrunāt, neuztraucoties par Latvijas drošības iestāžu veiktajiem pretizlūkošanas pasākumiem.

Pārskatā norādīts, ka Latvijas valstspiederīgajiem, dodoties uz Krieviju, ir jārēķinās gan ar vervēšanas risku, ja persona nonākusi Krievijas specdienestu interešu lokā kā potenciāls informācijas avots, gan ar risku tikt nepatiesi apsūdzētam spiegošanā vai citās naidīgās darbībās pret Krieviju, ja šāds gadījums Krievijai būs nepieciešams informatīvās vai citu ietekmes pasākumu realizēšanai.

Tāpat kā labvēlīgs faktors ārvalstu specdienestiem atzīmēts tas, ka Latvijas iedzīvotāji studijām joprojām izvēlas Krievijas un citu NVS valstu augstskolas, paverot iespējas šo valstu specdienestiem savas valsts teritorijā netraucēti veikt šādu personu izpēti, uzrunāšanu un vervēšanu.

Ārvalstu specdienestu darbu atvieglo arī Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonu interese par pārrobežu sadarbības projektiem ar Krieviju un citām NVS valstīm, atzīmē VVD.

Kā labvēlīgs faktors arī izceltas arī potenciāli viegli savervējamu personu grupas, piemēram, prokremliskie aktīvisti, bijušās Padomju Savienības armijas veterāni, tautiešu politikas organizāciju dalībnieki, militāri memoriālās aktivitātēs iesaistītas personas, kā arī bijušie Padomju Savienības specdienestu darbinieki un aģenti, kuri daļā gadījumu joprojām saglabājuši lojalitāti Krievijas valdošajam režīmam.

Zināmu apdraudējuma risku rada arī pierobežas reģionu iedzīvotāju iesaistīšanās akcīzes preču kontrabandā. Šādi Latvijas valstspiederīgie ir noderīgi Krievijas specdienestiem, jo ir salīdzinoši viegli vervējami uz kriminālatbildības draudu pamata, savukārt to atklāšana un aizturēšana nerada būtiskus zaudējumus Krievijas izlūkošanas interesēm Latvijā. Šīm personām vairumā gadījumu ir plašas zināšanas par pierobežas teritoriju, norāda VVD.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.