Menu
 

Spēļu bizness Pierīgā. Kas to sagaida turpmāk? Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Beidzamajās nedēļās pamatīgu vētru sabiedrībā sacēlis Rīgas domes lēmums Rīgas teritorijā slēgt visas spēļu zāles, izņemot tās, kas atrodas viesnīcās. Daži politiķi gan skaidro, ka šādi Valsts kasei garām iešot 36 miljoni eiro, savukārt spēļu biznesa īpašnieki sola tiesāties, ja viņu ienākumu avots tiks apdraudēts.

Tikmēr rodas loģisks jautājums: kur paliks tie azartspēļu cienītāji (varam teikt arī tiešāk – atkarīgie), ja viņu iemīļotās izklaides vietas tiks slēgtas? Vai var izskatīt scenāriju, ka vismaz daļa izmantos spēļu zāles Pierīgā?

“Rīgas Apriņķa Avīze” raudzīja lūkot, kas notiek Pierīgas novados – vai tur tiek plānots slēgt vai varbūt atvērt jaunas azartspēļu vietas un cik lielu pienesumu šis rūpals pērn devis novadu budžetiem.

Azartspēles pieejamas tikai trešdaļā Pierīgas novadu

Kā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieces Signes Birnes sniegtā statistika, azartspēļu zāles ir pieejamas vien sešos Rīgas novados: pa četrām spēļu zālēm Salaspils un Siguldas novadā, trīs – Olaines novadā, pa vienai – Ādažu, Ķekavas un Saulkrastu novadā, bet Jūrmalā ir pat veselas astoņas spēļu zāles. Divi totalizatori ir Siguldā un Jūrmalā, viens – Olaines novadā.

Tātad tikai trešdaļā Pierīgas novadu ir pieejams šis izklaides veids, savukārt, sazinoties ar lielāko daļu pārējo novadu – Ikšķiles, Garkalnes, Stopiņu u.c. –, “Rīgas Apriņķa Avīze” saņēma lakonisku atbildi, ka tur nekā tamlīdzīga nav un arī netiek plānots ieviest tuvākajā laikā.

Ķekavā, Saulkrastos un Ādažos jaunas spēļu zāles neplāno

Apzinot novadus, kuros spēļu zāles pašlaik darbojas un cik lielu pienesumu novadam tās nesušas (likumdošana nosaka, ka tās pašvaldības budžetā, kur azartspēļu iestādījums atrodas, šā biznesa īpašniekiem jāieskaita 25 procenti no gūtajiem ieņēmumiem), “Rīgas Apriņķa Avīze” noskaidroja, ka, piemēram, Ķekavas novada  2018. gada budžetā no azartspēļu nodokļa ienākuši 24 504 eiro. Savukārt uz jautājumu, vai plānotas kādas izmaiņas šajā jomā, Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vītoliņa atbildēja: “Jautājums par spēļu zāles darbības izmaiņām Ķekavas novadā šobrīd nav domes dienaskārtībā. 2018. gada budžetā no azartspēļu nodokļa ienākuši 24 504 eiro.”

Te jāatzīmē, ka Ķekavas novada budžetā nosauktais azartspēļu nodokļa ieņēmums sastāda niecīgu daļu no kopējās summas – 41,6 miljoniem eiro. Arī citur nekādi nevar teikt, ka Pierīgā iztiktu no azartspēlēm.

Samērā līdzīga summa no azartspēļu biznesa – 28 588 eiro – ieripojusi Ādažu novada budžetā, taču, kā paskaidroja novada domes pārstāve, “Ādažu novada pašvaldība neplāno un nevēlas jaunas spēļu zāles Ādažos”.

Savukārt Saulkrastu pašvaldības ieņēmumi no azartspēļu nodokļa 2018. gadā bija 20 500 eiro, un, kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” apstiprināja novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, “šobrīd slēgt spēļu zāli nav plānots, arī jaunas netiks atvērtas”.

Siguldā ierobežos azartspēļu vietu skaitu

Nedaudz izvērstāku atbildi saņēmām no Siguldas novada domes (kā iepriekš jau minēts, šā novada teritorijā darbojas četras spēļu zāles). Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Madara Antone paskaidroja, šobrīd tiek izstrādāts teritorijas plānojums, kura izstrādes gaitā paredzēts apspriest arī azartspēļu vietu ierobežošanu. Plānots, ka teritorijas plānojums stāsies spēkā šā gada rudenī.

“Jau iepriekš – apmēram pirms desmit gadiem – ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem tika ierobežota zona, kurā iespējams izvietot azartspēļu zāles, tādējādi samazinot azartspēļu vietu skaitu pilsētā, un, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tiek ierobežota arī jaunu azartspēļu vietu izveide. Pašvaldība noteikti sekos līdzi Rīgas piemēram un tam, kā šis jautājums tiks sakārtots juridiski.”

Siguldas novada pārstāve arī norāda, ka “azartspēļu nozares nodokļu maksājumi Siguldas novada pašvaldības budžetā ir mazi – tikai 0,41 procents no kopējiem pašvaldības ieņēmumiem”.

Jūrmalai strikti ierobežojumi

Vislielākos ienākumus no azartspēļu nodokļa – 238 tūkstošus eiro – pērn guvusi Jūrmalas pilsēta, kurā darbojas astoņas spēļu zāles. Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāja, ka Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir astoņas spēļu zāles. Jūrmalas pilsēta ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā ir gara – tā stiepjas vairāk nekā 30 kilometru garumā –, un spēļu zāles ir izretinātas pa visu tās teritoriju.

Atļaujas spēļu zāļu atvēršanai Jūrmalā izdotas pirms 2014. gada. Pēc tam neviena atļauja jaunas spēļu zāles atvēršanai Jūrmalā nav izsniegta. Jāņem vērā, ka visas līdz 2014. gadam izdotās atļaujas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir beztermiņa, kas liedz pašvaldībai tās anulēt, ja vien nav būtisks sabiedrības interešu apdraudējums.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.