Menu
 

Tiesībsargs: Valstī noteiktais trūcīguma slieksnis atpaliek no realitātes vismaz par deviņiem gadiem

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Valstī noteiktais trūcīguma slieksnis atpaliek no realitātes vismaz par deviņiem gadiem, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Viņš valdībai ir nosūtījis otro no plānotām vairākām vēstulēm par sociālo atbalsta sistēmu ietekmējošiem lielumiem, kas tiešā mērā ietekmē personas iespējas izdzīvot. Šoreiz vēstule veltīta valsts noteiktajam trūcīgas personas ienākumu slieksnim, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst Satversmei.

Valdības noteiktais trūcīgas personas ienākuma slieksnis budžeta taupības laikos pirms deviņiem gadiem ticis "iesaldēts" un joprojām ir 128,06 eiro mēnesī uz cilvēku, skaidroja tiesībsargs, piebilstot, ka trūcīguma slieksnis un tā izmaiņas ir nozīmīgas vistrūcīgāko personu dzīves līmeņa un pamatvajadzību nodrošināšanā.

Sākotnēji trūcīguma slieksni bija iecerēts kā summu, kas nepārsniedz 50% no attiecīgajā gadā noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība bija noteikta arī divos iepriekšējos valdības noteikumos, kas noteica trūcīguma slieksni jau kopš 2003.gada. Tātad iepriekš bija noteikta kārtība, ka trūcīguma slieksnis ir ciešā sasaistē ar valstī noteiktās minimālās algas lielumu un pieauga līdz ar minimālo darba algu, atgādināja Jansons.

Savukārt ekonomiskās krīzes laikā tika veikti grozījumi, kas "iesaldēja" trūcīguma slieksni 90 latu jeb 128.06 eiro apmērā. Veicot grozījumus, likumdevējs nedeva norādes par iespēju atgriezties pie iepriekšējās kārtības, nedz arī noteica citu aprēķinu metodi, kas ļautu pietuvināt trūcīguma rādītājus reālās dzīves situācijai.

Tiesībsargs uzskata, ka valdības noteikumi, kas noteic, ka persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam un ir aicinājis valdību līdz 2019.gada 8.jūlijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt trūcīguma slieksni atbilstošu Satversmei.

Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem nabadzības riska slieksnis katru gadu pieaug, taču trūcīguma statusa līmenis paliek nemainīgs jau deviņus gadus. Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākumu līmenis ir gandrīz trīs reizes mazāks par nabadzības riska slieksni (367 eiro) vienas personas mājsaimniecībai, un šī starpība ir ar augošu tendenci, skaidroja Jansons.

Tiesībsargs norādīja, ka trūcīgas personas statuss ir būtisks, jo tam ir saistība ne vien ar tiesībām saņemt noteiktus sociālos pabalstus un pakalpojumus, bet arī saņemt citus sociālā atbalsta pasākumus un atvieglojumus, piemēram, tiesības saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, atbrīvojums no maksas par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, bez maksas tiek izsniegts pārtikas preču komplekts, individuālo mācību piederumu komplekts, higiēnas un saimniecības preču komplekts, piešķirts dzīvokļa pabalsts, stipendija studējošiem, zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija u.c.

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušiem trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem, lai apmierinātu to pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība - un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

Ņemot vērā arvien pieaugošo nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, tiesībsargs lēš, ka nepieciešamība pēc sociālā atbalsta pasākumiem, ko garantē trūcīgas personas statuss, ir daudz lielākam skaitam iedzīvotāju.

Šī ir otrā no plānotām vairākām vēstulēm par sociālo atbalsta sistēmu ietekmējošiem lielumiem, kas tiešā mērā ietekmē personas nabadzību. Pirmo vēstuli jeb tā saucamo pirmstiesas brīdinājumu tiesībsargs valdībai par garantētā iztikas minimuma līmeņa atbilstoši Satversmei nosūtīja šī gada 12. aprīlī.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.