Menu
 

Babītes novads aicina uz Piņķu kaujas simtajai gadadienai veltītiem pasākumiem

  • Autors:  Apriņķis.lv
Babītes novads aicina uz Piņķu kaujas simtajai gadadienai veltītiem pasākumiem

Par godu Piņķu kaujas simtajai gada dienai Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei veltīto pasākumu cikla ietvaros Babītes novadā 22. un 23.maijā norisināsies dažādi pasākumi – viedā orientēšanās spēle “Pa vēstures pēdām”, piemiņas brīdis pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa un Zemessardzes kora “Stars” koncerts.

22.maijā plkst.18.00 Babītes novada pašvaldība aicina interesentus piedalīties viedā orientēšanās spēlē “Pa vēstures pēdām”, kurā dalībnieki, izmantojot viedierīces – mobilos telefonus vai planšetes – meklēs kontrolpunktus, kuros būs izvietots digitāls kods uzdevumu un jautājumu par novada vēsturi saņemšanai. Pasākuma noslēgumā – Zemessardzes virtuves baudīšana. Vairāk informācijas par spēli un pieteikšanos – Babītes novada pašvaldības mājas lapā.

Savukārt 23.maijā plkst. 18.00 notiks piemiņas brīdis pie Piņķu kaujai veltītā pieminekļa Rīgas un Jūrmalas ielas krustojumā Piņķos. Pasākuma goda viesi – Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Zemessardze un Jaunsardze, Latvijas Kara muzejs.

Pēc piemiņas brīža plkst.19.30 Babītes novada pašvaldības Kultūrizglītības centra lielajā zālē Jūrmalas ielā 14A, Piņķos, notiks Zemessardzes kora “Stars” koncerts. Koncerta programmā iekļautas latviešu komponistu Latvijas simtgadei veltītās dziesmas, tostarp, Raimonda Tigula, Kārļa Rūtentāla, Valta Pūces, Ulda Marhileviča, Jāņa Aišpura un citu autoru kompozīcijas un latviešu tautas dziesmu apdares. Zemessardzes kori šajā koncertā diriģēs Lāsma Pommere.

Vairāk par Piņķu kaujām stāsta Mārtiņš Mitenbergs, vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja izglītības un informācijas nodaļas vadītājs: “1919.gada pavasarī no austrumiem vēl aizvien plūda lielinieku armija. Brīvs bija tikai neliels Dienvidkurzemes stūris, kur atradās Latvijas Pagaidu valdība un viņas karapulks. Latgale, Vidzeme un lielākā daļa Kurzemes atradās lielinieku rokās. Pilsētās, miestos un pagastos tika nodibinātas padomju izpildu komitejas.

Lauku iedzīvotājus nomāca trīs lietas: terors, rekvizīcijas un mobilizācija. Bieži notika kratīšanas un apcietināšanas. Nesaudzīgās rekvizīcijas iztukšoja zemnieku klētis, kūtis un šķūņus, daudziem neatstājot ne lopbarības, ne sēklas tiesu. Baidīdamies no apcietināšanas un nošaušanas, daudzi jauni cilvēki slēpās mežos.

1919.gada 20. maija vakarā latviešu Atsevišķās brigādes štābs bija saņēmis uzbrukuma pavēli — kopā ar Dzelzs divīzijas un landesvēra daļām naktī uz 22. maiju pāriet plašā uzbrukumā no Svētes ietekas līdz jūrai, un ieņemt Rīgu. Pulkveža Baloža kolonnai bija jādodas uz Rīgu gar Babītes ezeru (Kalnciema šoseja). Uzbrukums iesākās sekmīgi, nopietna pretestība no lielinieku puses netika sagaidīta, lai gan viņi ieņēma izdevīgas pozīcijas Ložmetējkalna rajonā, kur nocietinājumi bija palikuši vēl no Ziemassvētku kauju laika.

Sasniedzot Dzilnuciemu, vācu landesvēra priekšējās vienības saņēma ziņojumu, nomestu no lidmašīnas, kurā bija pavēlēts latviešu vienībai doties caur Piņķiem uz Babītes staciju. Jau tūliņ, kādu kilometru aiz Dzilnām no Rogu mājām (Sēbruciems) un Piņķu vecās skolas, tika raidīta ložmetēju uguns.

Sevišķi stipru pretestību Studentu un Neatkarības bataljona karavīri sagaidīja pie Piņķu baznīcas. Arī šeit lielinieki bija ieņēmuši labi nocietinātās Pirmā pasaules kara pozīcijas ar vairākrindu drāšu nožogojumiem. Kauja pie Piņķu baznīcas ilga gandrīz 6 stundas, un tikai tad, kad Studentu bataljona divas rotas bija veikušas apejošu manevru, izdevās piespiest lieliniekus atkāpties. Jau sāka krēslot, kad, vajājot atejošos lieliniekus, J. Baloža brigādes vienības sasniedza Babītes dzelzceļa staciju, kur to rokās krita bagātīgas trofejas.

Karavīri Rīgā iesoļoja 23. maija priekšpusdienā pēc pavadītās nakts Babītes stacijā, Priedaines un Piņķu rajonā. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Piņķu kauju laikā kritis 1, bet ievainoti 4 karavīri. Izpētes darbs vēl turpinās, bet jau tagad zināms, ka ievainoto skaits bijis lielāks un kaujā krita Studentu rotas kareivji Artūrs Vagulis un Brensmits, bet no ievainojumiem pēc pāris dienām Rīgā mira Fricis Rozentāls.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.