Apkopos Pierīgas zvejnieku stāstus Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto – sernikon.lv
Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Sernikon” (Carnikavas un Saulkrastu novads) un biedrība “Jūrkante” 13. maijā Carnikavas novada Lilastes “Medzābakos” rīkoja semināru “Vidzemes piekrastes zvejas tradīcijas un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”.
Apkopot piekrastes zvejnieku pieredzes stāstus, padarot tos pieejamus plašākai publikai, tostarp gados jaunajai auditorijai. Tālāk caur šīm aktivitātēm var domāt par Vidzemes piekrastes novadu, to skaitā Carnikavas un Saulkrastu, tūrisma un zvejas biznesa attīstīšanos, jaunu produktu un aktivitāšu piedāvājumu patērētājiem, kā arī zvejnieku un jūrnieku profesijas pēctecības stiprināšanu mūsu novados.
Atšķirībā no vairākuma šādu semināru, kur pamatā pulcējas šaurs nozares pārstāvju pulciņš, nevalstisko organizāciju aktīvisti un pāris atbildīgo ministriju cilvēku, šoreiz varēja manīt arī Carnikavas novada zvejniekus, kuri ir ieinteresēti savas pieredzes dokumentēšanā un tālākā izmantošanā. Tas atspoguļojās arī paskaļos komentāros, piemēram, iebilstot, ka savulaik par lielu nosauktais vienu tonnu smagais lašu loms nemaz nav tik dižs. “Tik vien!” skanēja no zāles
Biedrības “Sernikon” valdes priekšsēdētājs Āris Adlers īsā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” apkopoja galvenos iesāktā “zvejnieku stāstu” projekta ieguvumus:
– Mēs ceram, ka zvejnieki būs gatavi iesaistīties savas dzimtās vietas popularizēšanā, būs gatavi to darīt publiski. Viņi bieži ir tādi savrupi cilvēki, bieži gatavi kaut ko pastāstīt kādam individuāli, bet šos stāstus jāpadara publiski skaļākus. Šā projekta ietvaros darbosies, precīzāk – jau ir izveidota, mājaslapa. Tas arī ir viens no šī pasākuma uzdevumiem – spriest, kā šo materiālu padarīt interesantu arī pašiem zvejniekiem, stāstu stāstītājiem, tāpat kā tūrisma un kultūras organizatoriem. Iedvesma projektam nāk no Somijas, kur šāds digitāls projekts ir izveidots un strādā.
– Pašlaik līdzīgu projektu mums nav?
– Nav gan. Pat novadpētniecības centrā tādām cilvēku grupām, kuras nav gatavas vērt vaļā ne grāmatas, ne žurnālus, nevar ātri un interaktīvi noskatīties vai noklausīties.
– Tūrisms vai zvejniecība – kas vairāk plāno iegūt no projekta?
– Gan, gan. Kas ir galvenais? Galvenais, lai šeit dzīvojošiem cilvēkiem ir lielāki ienākumi. Ja to nevar panākt ar zvejniecību vien, jāņem talkā tūrisms. Zvejnieki tur var iesaistīties un arī pelnīt, tajā skaitā ar saviem stāstiem.
– Kā gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma varētu koriģēt mērķus?
– To mēs redzēsim. Es ceru, ka ne. Vismaz Carnikavas novada cilvēki sevi redz kā piekrastes sastāvdaļu un nekur no piekrastes neaizies. Savukārt, vai tiks investēts un no iespējamā nākotnes novada atbalstītas šīs lietas... nu, to mēs redzēsim.