Tualešu jautājums kļūst nopietns. Risinājums – pašvaldību rokās ^{Apriņķis.lv}

Jāteic gan, ka lielākajai daļai pietrūkst vien dažu procentu, lai iekļautos EK prasībās. Nedaudz sliktāka situācija ir Jūrmalā un Ķekavā – tur centralizēti tiek apsaimniekoti mazāk nekā 90 procenti notekūdeņu. Starp citu, brīdinājums izteikts arī Lietuvai, kur EK prasībām neatbilst 54 apdzīvotās vietas.

Kādi ir nākamie soļi situācijas risināšanai? Pašvaldībām jāizdod saistošie noteikumi, kas paredz decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Tas attiecas uz pilnīgi visām pašvaldībām, ne tikai tām, kas minētas EK “melnajā sarakstā”. Tātad turpmāk individuālās kanalizācijas sistēmas tiks uzskaitītas īpašā reģistrā un tiks rūpīgāk kontrolēta to atbilstība normatīvajiem aktiem. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaite pašvaldībām jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. Iedzīvotāji tiek mudināti pieslēgt savu īpašumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai (daudzviet pieejams pašvaldības līdzfinansējums) vai sakārtot esošo decentralizēto sistēmu.

Ādažos jau notiek uzskaite

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem, līdz 30. aprīlim saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu ir izdevušas 66 pašvaldības, to skaitā Ādažu novada pašvaldības dome. Atbilstoši saistošajiem noteikumiem “Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība Ādažu novadā” iedzīvotājiem jāaizpilda anketa, kas obligāti jāiesniedz decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistra izveidei.

SIA “Ādažu ūdens” pārstāve Gunita Purgaile “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāja, ka pagaidām sabiedrības atsaucība nav diez ko liela: “Aizpildītās anketas atpakaļ esam saņēmuši diezgan maz. Taču labā ziņa ir tā, ka pieslēgumu skaits centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieaug. Primāri jaunā kārtība paredz sakārtot sistēmu – apzināt un kontrolēt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un dūņu regulāru izvešanu un nodrošināt, ka centralizētās un decentralizētās kanalizācijas apsaimniekotāji visā valsts teritorijā ievēro vienlīdzīgas prasības. Ar regulējuma palīdzību iecerēts novērst arī notekūdeņu postošo ietekmi uz vidi. Noteikumu mērķis ir regulēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu blīvi apbūvētās teritorijās, kas var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti vietējās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai.”

Pieredzē dalās Ādažu iedzīvotājs Valdis Svarāns: “Mums privātmājā ir pilsētas ūdens, bet pašiem sava kanalizācija – grodi, kurus divreiz gadā iztīrām. Saņēmām aicinājumu reģistrēties, bet aizņemtības dēļ neesam to vēl izdarījuši. Visu sarežģī arī tas, ka jāaizpilda lapiņa un jānes tā uz “Ādažu ūdeni”. Ja būtu iespējams reģistrēties elektroniski, mēs noteikti sen jau būtu to izdarījuši. Es esmu par tīru dabu, bet ir daudzi faktori, kas traucē ātri un ērti pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Pirmkārt, jātaisa projekts. Turklāt savā teritorijā viss jādara par savu naudu, pašvaldība nesniedz nekādu finansiālu atbalstu. Otrkārt, caurules var likt tikai sertificēti meistari, tas arī palielina izmaksas. Treškārt, jāuzstāda atsevišķs skaitītājs ūdenim, kas tiek izmantots dārza laistīšanai, citādi to pierēķina kanalizācijas izmaksām. Interesanti, ka kanalizācija izmaksā vairāk nekā ūdens. Skaitītāju uzstāda atkal citi sertificēti meistari.

Vārdu sakot, liela birokrātija un lielas izmaksas. Ja pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem par attiecīgu samaksu piedāvātu paveikt visus šos darbus, tas krietni atvieglotu pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Mans kaimiņš pirms kāda laika pieslēdza savu īpašumu pilsētas kanalizācijai. Šobrīd viņam gada griezumā sanāk maksāt vairāk nekā tad, kad divreiz gadā bija jāveic kanalizācijas tīrīšana. Turklāt sanāca tā – projekts jau bija uztaisīts, caurules saliktas, bet “Latvijas gāze” neļāva pieslēgt kanalizāciju, jo aka bija pārāk tuvu gāzes vadam. Par nepareizi izstrādāto projektu neviens atbildību neuzņēmās, un kaimiņam nācās par savu naudu visu atkal pārtaisīt.

Protams, pilsētas kanalizācija nozīmē zināmas ērtības, taču finansiāli tas ir neizdevīgāk. Turklāt tas prasa daudz laika un enerģijas to visu noorganizēt. Līdz ar to neredzu īpašu motivāciju cilvēkiem pieslēgt īpašumu pilsētas kanalizācijai. Pats gan jau beigās to izdarīšu, projekts jau ir izstrādāts.”

Siguldā saistošie noteikumi vēl top

Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja SIA “Saltavots” projektu vadītāja Silvija Zaharāne, saistošie noteikumi par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas kārtību Siguldas novadā ir izstrādes stadijā. Par noteikumu izstrādi atbildīga pašvaldība, bet arī SIA “Saltavots”, kas nodrošina Siguldas novada iedzīvotājus ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, aktīvi iesaistās procesā.

Tā kā saistošie noteikumi vēl nav izstrādāti, individuālo kanalizācijas sistēmu reģistrācija vēl nenotiek. To varēs uzsākt pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Jāpiebilst, ka Siguldas novada pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai dažādām iedzīvotāju grupām 50–100 procentu apmērā no pieslēguma izmaksām.

Pēc Siguldas novada pašvaldības saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību spēkā stāšanās decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem būs:

• jāreģistrē decentralizētā kanalizācijas sistēma un jānodrošina reģistra uzturētāja piekļuve decentralizētās kanalizācija sistēmas apsekošanai, lai pārbaudītu sistēmas atbilstību noteikumu prasībām;
• jānodrošina noteiktās apsaimniekošanas prasības, tajā skaitā notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums;
• jāpasūta decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu un nosēdumu savākšanas pakalpojums tikai no asenizatoriem, kuri reģistrēsies pašvaldībā un saņems atļauju asenizācijas pakalpojumu sniegšanai Siguldas novadā;
• vismaz divus gadus jāglabā asenizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinoši dokumenti un pēc pieprasījuma jāuzrāda decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra uzturētājam.

Siguldas novada pašvaldība atbalsta principu “piesārņotājs maksā”. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekus, kuri pēc pašvaldības saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību spēkā stāšanās neievēros saistošo noteikumu prasības, varēs administratīvi sodīt.