Vējonis: Neizvērtējot padomju režīma pastrādātos noziegumus, nevaram būt droši par vēstures neatkārtošanos

Katru gadu pieminām komunistisko genocīdu – noziegumus, ko pastrādāja režīms, no kura šodien ir palicis tikai rēgs. "Vairs nav tādas valsts, tās nometņu un baraku, cietumsargu un lopu vagonu. Tādā vasaras dienā kā šī kāds var jautāt – kādēļ atkal un atkal atšķirt šo tumšo lapaspusi. Es nosaukšu trīs iemeslus, par kuriem atgādina Brīvības piemineklis – tā ir brīvība no bailēm, brīvība runāt un brīvība atcerēties," teica Vējonis.

Prezidents norādīja, ka padomju okupācijas režīms izmantoja deportācijas, lai fiziski iznīcinātu mūsu valsti un salauztu mūsu tautu.

"Nakts, kas sākas no 1941. gada 13. uz 14. jūniju, turpinājās vēl daudzus gadus. Tonakt deportēja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Viņu apcietināšana un aizvešana patstāvīgām bailēm un paralizējošai neziņai par savu un savas ģimenes drošību pakļāva simtiem tūkstošus vēl daudzu gadu garumā. Mums šodien tas šķiet neiedomājami, jo dzīvojam drošībā. Šie notikumi liek pārdomāt, ko esam gatavi darīt, lai arī turpmāk mūsu sabiedrība būtu brīva no bailēm," sacīja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka represēto piemiņa nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta, turklāt padomju režīma noziegumi ir noziegumi pret cilvēci. "Vēl šodien Krievijā principiāla padomju režīma pastrādāto noziegumu un traģiskās vēstures izvērtēšana nav notikusi. Kamēr tas netiks izdarīts, mēs un visa pasaule nevaram būt droši par vēstures neatkārtošanos nākotnē," pauda Vējonis, aicinot aizvien nostiprināt objektīvu vēstures izpratni un kopā ar citām Austrumeiropas un Baltijas valstīm turpinot mērķtiecīgi veidot kopēju Eiropas Savienības atmiņu politiku.