Nevalstiskas organizācijas un privātpersonas aicina balsot pret Dzīvesbiedru likumprojektu

Šo nevalstisko organizāciju un privātpersonu uzskatus vieno parakstītais Memorands ģimenes vērtību stiprināšanai, pavēstīja biedrības “Asociācija Ģimene” vadītāja Ilona Bremze. Memorandā uzsvērts, ka Latvijas kā stipras un ilgtspējīgas valsts pamats ir ģimene, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti. Tā ir labvēlīgākā un drošākā vide bērnu attīstībai. Šādas ģimenes aizsardzība jānodrošina, veidojot valsts politiku, izstrādājot normatīvos tiesību aktus un plānošanas dokumentus.

Vēstulē, kas nosūtīta visiem Saeimas deputātiem, norādīts, ka piedāvātais Dzīvesbiedru tiesiskais regulējums izkropļos un dublēs jau esošo laulības un ģimenes tiesisko regulējumu, kā arī radīs aizvien jaunas sociālās un juridiskās problēmas un nesekmēs savstarpējās atbildības uzņemšanos attiecībās un rūpēs par bērniem.

“Satversmes 110.pantā esošā laulības un ģimenes jēdzienu juridiskā izpratne atrodama Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normās, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. No tiem skaidri izriet, ka ģimene šaurākajā nozīmē ir laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā. Savukārt pie ģimenes plašākajā nozīmē pieder radinieki (kā to paredz Civillikums),” norādījusi tiesību zinātņu doktore, starptautisko privāttiesību speciāliste Dr.iur. Baiba Rudevska.

“Satversmes 110.pants valstij uzliek par pienākumu aizsargāt un atbalstīt laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, un ģimeni. Tas nozīmē ne tikai valsts pienākumu veikt aktīvas darbības šajā jomā, bet arī pienākumu atturēties no tādām darbībām (t.sk. likumu pieņemšanas), kas var vai varētu samazināt minētās konstitucionālās aizsardzības un atbalsta juridisko līmeni. Dzīvesbiedru likumprojekts būs sākums jeb tikai pirmais solis šādas konstitucionālās aizsardzības mazināšanā. Tas tādēļ, ka:

1) šis likumprojekts paredz legalizēt viendzimuma personu savstarpējās attiecības, tām piešķirot arī laulāto tiesisko seku apjoma daļu (lai gan Civillikums skaidri aizliedz laulības divu viena dzimuma personu starpā, kas nozīmē, ka nekādas laulāto tiesisko sekas ar citu likumu te piešķirt nevar);

2) likumprojekts paredz ieviest kaut ko līdzīgu laulības surogātam;

3) likumprojektā valsts uzspiež divām personām, kuras dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, atsevišķas laulāto tiesiskās sekas, tādējādi ignorējot personu privāto izvēli dzīvot kopā bez jebkādām tiesiskajām sekām (kā tas ir tagad) un vienlaicīgi tiks aizskartas šo personu radinieku (ģimenes) mantošanas tiesības;

4) likumprojekts izjauks un ieviesīs haosu Civillikuma Ģimenes un Mantojuma tiesību daļu tiesiskajā regulējumā (kā arī Civillikuma Ievada sistēmā attiecībā uz kolīziju normām), jo Dzīvesbiedru likumprojektā ir iestrādātas normas, kas raksturīgas laulāto tiesiskajam sekām, un tas savukārt ļoti tieši ietekmēs arī visu Latvijas mantošanas tiesību sistēmu”.

Vēstules autori atzīst, ka jau vairāku gadu garumā atsevišķas partijas un politiķi Latvijā mērķtiecīgi vēršas pret Latvijas Republikas Satversmi, cenšoties izmainīt laulības un ģimenes juridisko terminoloģiju. Taču, kā iepriekš atzinusi Tieslietu ministrija, “ikvienam ir tiesības brīvi paust savu gribu un uzskatus, bet jārēķinās, ka individuālās gribas izpausmes ne vienmēr tiks atbalstītas ar konkrētās valsts tiesību aktos permanenti noteikto. Līdz ar to vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām atbilstoši Latvijas tiesību aktos noteiktajam ir tiesības nodibināt ģimenes attiecības, noslēdzot laulību. Ja valsts tiesiskais ietvars neparedz citu savienību kā vien laulības nodibināšanu, jo Latvijā nav un nekad nav bijis citu partnerattiecību reģistrācijas formu, personas gribai nav noteicošs raksturs.”

12.Saeimā tika skatīts nosacīti līdzīgs mēģinājums ieviest citu ģimenes attiecību regulējumu. Saeimas vairākums tolaik noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja ieviest jaunu civiltiesisko institūtu – partnerību.

Saeimas deputātiem nosūtītajā dokumentā izteikts aicinājums balsot pret Dzīvesbiedru likuma pieņemšanu, uzsverot, ka gan mūsu valsts, gan starptautiskajos normatīvajos tiesību aktos Latvijai nav uzlikts pienākums mainīt laulības un ģimenes juridisko ietvaru.