Menu
 

Līgas, Jāņi un papardes zieds Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare, Dzintris Kolāts
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pirmsjāņu laiks nāk ar rūpēm – sākot ar eksistenciālo jautājumu, KUR līgosim, un ne mazāk svarīgo, KĀ to darīsim. Tad galvassāpes par bagātīga galda klāšanu, par ko paši labprāt ironizējam, bet novārtā neatstājam, par to, kā rotāsim svinību vietu, jo jāņuzāles jau būs pārziedējušas – ka tik nav asteres un virši šogad jāmeklē…

Vēl nāk klāt transporta problēmas turp un, vēl jo vairāk, atpakaļ braukšanai, arī bērnu jautājums – kur tiem šķitīs interesanti un kur ne visai. Bieži sanāk, ka bērniem aizraujoša vieta nešķitīs tā labākā vecākiem un otrādi. Kreņķi vien!

Arī mums, plašsaziņas līdzekļu cilvēkiem, pirms Jāņiem nekāda saldā dzīve nav. Sākot jau ar to, ka ir vēlams visu avīzes saturu un bildes laikus “nokopt”, lai paspētu vēl uz tirgu un pēdējo autobusu iecerētās līgošanas virzienā. Otra lieta – ko nebijušu rakstīt – liek kreņķēties pamatīgi. Līgošana, tāpat kā Ziemassvētki, starp citu, nāk katru gadu, un ir svarīgi ko jaunu izdomāt. Ironizējot var teikt, ka kādreiz tomēr bija labāk, jo, skatoties mūsu laikraksta arhīvā, redzam, ka gandrīz katru desmitgadi bijusi cita politiskā “ēdienkarte”, līdz ar ko vienu un to pašu rakstīt bija pat bīstami.

Savukārt klišejiskie stāstiņi par to, kā nepārēsties un ko darīt, ja tomēr tā sanācis, kā dzert daudz alus, bet nepiedzerties, kurus augus nedrīkstētu plūkt un kā ar tām papardes zieda meklēšanas lietām, un galu galā – cik mums Jāņu un cik Līgu... Ah, tas viss taču desmitiem reižu aprakstīts un pārlasīts!

Tomēr, ja rūpīgāk apskata, arī no šiem materiāliem var izveidot jaunas konstrukcijas. Par tiem pašiem Jāņiem un Līgām. Katru gadu šo vārdu īpašnieku skaitu Latvijā atzīmēt nieks vien ir. Lūk, ja paskatāmies, kā šie vārdi popularitātē mainījušies ilgākā laikā, tostarp Pierīgas novados, tā gan būs interesanta un agrāk nedzirdēta lieta.

Līdzīgi ar papardes zieda meklēšanu un tās rezultātu, kam likumsakarīgi vajadzētu iestāties pēc deviņiem mēnešiem. Vai tā ir tikai tautas dainās reflektēta senlaiku būšana vai tomēr arī statistika rāda – jā, katra gada martā bērniņu dzimst vairāk nekā, piemēram, oktobrī? Kā šī tendence mainās pa gadiem? Cik noturīga?

Jāņu bērni jau pieauguši

Centrālā statistikas pārvalde piedāvā interaktīvu rīku, ar kura palīdzību iespējams salīdzināt dažādos laikos dzimušo skaitu Latvijā gan kopumā pa gadiem, gan atsevišķi pa mēnešiem. Visvairāk bērnu – 42 135 – Latvijā dzimuši 1987. gadā, vismazāk – 18 410 – 1998. gadā. Ja salīdzina datus tieši par martu, kad pasaulē nāk “Jāņu bērni”, visvairāk – 4068 – dzimuši 1923. gada martā, savukārt vismazāk – 1427 – šā gada martā.

Vai “Jāņu bērnu” ir vairāk nekā jaundzimušo citos mēnešos? Daudzos gados pavisam noteikti jā, bet šī tendence apsīkst 1996. gadā. Šie ir gadi, kad martā dzimuši visvairāk bērnu: 1921., 1923., 1927., 1930., 1931., 1932., 1933., 1934., 1936., 1937.,1939., 1953., 1955., 1958., 1959., 1960, 1961., 1968., 1969., 1971., 1973., 1976., 1977., 1979., 1982., 1983., 1986., 1991., 1992., 1994., 1995. 1971. gads ir vienīgais, kad martā un maijā ir identisks dzimušo bērnu skaits – 3383. Par 1940.–1945. gadu statistikas dati nav pieejami, taču 1946. gada demogrāfiskie dati krasi atšķiras no Latvijas brīvvalsts laika, kad gadā piedzima no 33 līdz 37 tūkstošiem bērnu. 1946. gadā tie ir tikai 30 544 bērni.

Arī “Jāņu bērnu” dominance grafikā vairākus gadus neparādās, dzimstības ziņā martu apsteidz vairāki citi mēneši. Marts kā dzimstības rekordists atkal parādās 1953. gadā. No 1996. gada tendences atkal mainās – salīdzinoši vairāk bērnu dzimst vasaras mēnešos. No 2011. gada visvairāk bērnu dzimst jūlijā. Vienīgi 2009. un 2010. gadā vēl parādās “Jāņu bērnu” dominance, kad martā piedzimst visvairāk bērnu.

Ko no tā visa var secināt? Iespējams, to, ka savulaik latvieši saulgriežu spēka laiku apzināti izmantoja, lai radītu pēcnācējus. Protams, tas nebija galvenais Jāņu naktī veicamais uzdevums, taču it labi iederējās kopējās norisēs. Savukārt pēdējās divās desmitgadēs Jāņi lielā mērā padarīti par alus dzeršanas un šašlika ēšanas svētkiem un citam, dziļākam, šo svētku saturam vairs neatliek tik daudz vietas.

Jānis populārs, Līgai tā nesokas

Personvārdu popularitāte vienmēr ir interesants rādītājs, jo parāda iedzīvotāju gaumi, viņu subjektīvo, bieži vien iracionālo attieksmi pret dažādiem personvārdiem. Līdzās pastāv divas tendences – turēties pie tradīcijām jeb dot bērnam vārdu, kāds dots jau paaudzēm ilgi, vai gluži pretēji – atšķirties, nosaucot bērnu pēc iespējas oriģinālākā vārdā.

“Rīgas Apriņķa Avīze” nolēma izpētīt, kā mainījusies personvārdu Jānis un Līga popularitāte Pierīgā kopš 1920. gada. Šādam nolūkam lieliski noder Centrālās statistikas pārvaldes rīks “100 populārākie personvārdi 100 gados”. Iesakām ikvienam ar šī rīka palīdzību izpētīt arī sava vārda popularitātes vēsturi!

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šobrīd Latvijā ir 50 155 Jāņi (kam tas ir vienīgais vārds) un 10 459 Līgas (kurām tas ir vienīgais vārds). 2018. gadā Pierīgā dzimuši 26 Jāņi un tikai četras Līgas.

Jāņu un Līgu popularitāte ir krasi atšķirīga. Ja paskatāmies grafikos, redzams, ka Jānis ir bijis populārākais vīriešu personvārds Pierīgā un arī visā Latvijā no 1920. līdz 2000. gadam. Vēlāk tas vairs nav bijis tik iecienīts, tomēr turējies gana augstu popularitātes rādītājos: Pierīgā 8. vieta 2005. gadā, 13. vieta 2010. gadā, 11. vieta 2015. gadā. Par Latviju kopumā dati ir identiski, vien 2010. gadā vārds Jānis Latvijā bijis vēl populārāks nekā Pierīgā – 12. vietā.

Vārdi, kas ir populārāki par Jāni 2015. gadā (sākot no populārākā): Gustavs, Roberts, Ralfs, Kārlis, Jēkabs, Markuss, Ernests, Olivers, Marks. Vārdus Gustavs, Ralfs, Markuss, Olivers un Marks var uzskatīt par samērā jauniem vārdiem, jo pirms 1995. gada tie pat nav iekļuvuši 100 populārāko skaitā (vienīgi Ralfs parādās grafikā no 1965. līdz 1970. gadam kā attiecīgi 91. un 93. populārākais). Līdz ar to varētu teikt, ka Jāni ir apsteiguši pieci jauni vārdi un četri vārdi ar senu vēsturi: Roberts, Kārlis, Jēkabs, Ernests.

Vārds Līga nekad nav bijis tik populārs kā Jānis, taču pēdējos gados šī atšķirība ir īpaši liela. 2015. gadā Pierīgā Līga ir vien 94. populārākais vārds. Līgām ziedu laiki bija no 1980. līdz 1990. gadam. Tas bija Padomju Savienības sairšanas un latviešu nacionālās pašapziņas laiks, kad Līga turējās iecienītāko personvārdu topa augšgalā: 1980. gads – 5. vieta, 1985. gads – 2. vieta, 1990. gads – 3. vieta. Pēc tam sekoja straujš šā personvārda popularitātes kritums, ja skatāmies ik pa pieciem gadiem: 12., 25., 54., 81., 94. vieta.

Līgām ir arī bēdu māsas – Kristīne, Elīna, Inese, Linda un Ilze. Arī šo vārdu popularitāte bija liela tajā pašā laikā, kad Līgām, bet pēc tam strauji kritās. Kā tas skaidrojams? Ar sieviešu vārdiem laikam ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Lai gan arī vīriešu vārdu stāsti ir visdažādākie, Jānis drīzāk ir izņēmuma gadījums ar savu stabilitāti cauri laikiem.

Personvārdu Jānis un Līga popularitāte Pierīgas reģionā; 1920.–2015. gads

Avots: vardi.csb.gov.lv

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.