Menu
 

Speciālisti: Iedzīvotāji nesteidz nodrošināties ar dūmu detektoriem mājoklī Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto no arhīva Foto no arhīva

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "Civinity" speciālisti ir novērojuši, ka dūmu detektorus savos mājokļos izvēlās ierīkot mazāk nekā 10% iedzīvotāju.

Neskatoties uz to, ka jaunie Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra visi mājokļi ir jāprīko ar dūmu detektoriem, speciālisti, strādājot ar iedzīvotājiem dažāda tipa daudzdzīvokļu mājās, ir novērojuši, ka interese par dūmu detektoru uzstādīšanu ir zema un to ierīkošana netiek vērtēta kā svarīgs mājokļa drošības risku samazinātājs, informē "Civinity" Pārdošanas daļas vadītāja Latvijā Kristīne Akmentiņa.

Dūmu detektori jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Vienkāršākās ierīces ir salīdzinoši lētas un viegli uzstādāmas. Apsaimniekotāju uzdevums ir informēt iedzīvotājus par dūmu detektoru ierīkošanas iespējām, diemžēl speciālisti nevar atzīmēt lielu iedzīvotāju interesi par šo drošības nosacījumu izpildi savos mājokļos. 

"Kā rāda pētījumi visā pasaulē, dūmu detektori ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, lai pasargātu mājokļa iemītniekus no pēkšņām ugunsgrēka briesmām. Tā ir atbildība ne tikai pret sevi, savu ģimeni un savu īpašumu, bet arī attiecībā uz kaimiņiem un pārējiem daudzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Mūsu uzņēmuma darbinieki regulāri skaidro un informē iedzīvotājus par dūmu detektoru nozīmi, diemžēl iedzīvotāju atsaucība un interese par dūmu detektoru iegādi un uzstādīšanu ir katastrofāli zema. Šie it kā sīkumi ir tie, kuri nostāda Latviju vienā no sliktākajām situācijām ugunsdrošības jomā visā Eiropā. Kaut arī situācija uzlabojas, tomēr ugunsgrēkos joprojām iet bojā pārāk daudz cilvēku. Traģiskākais, ka daļu no nelaimēm bija iespējams novērst, ja vien cilvēki būtu bijuši apzinīgāki," norāda "Civinity" reģionālais vadītājs Latvijā Ardis Pāvilsons.

Tāpat apsaimniekotāji norāda, ka iedzīvotāji joprojām pagrabos un citās koplietošanas telpās glabā daudz personisko lietu, kas novietotas neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem, piemēram, traucējot brīvu piekļuvi izejai. Speciālisti arī aicina iedzīvotājus padomāt gan par to, kā pagalmā tiek novietota mašīna, gan arī par to, kur tieši kāpņu telpā tiek nolikti bērnu ratiņi vai velosipēdi. Neviens braucamrīks nedrīkst apgrūtināt piekļuvi izejai no ēkas, bet ārpusē – operatīvā transporta pārvietošanos.

"Mēs kā ēku apsaimniekotāji darām visu iespējamo, lai ugunsdrošības noteikumu prasības izpildītu. Mēs aktīvi komunicējam ar iedzīvotājiem visos kanālos – izliekam paziņojumus, rakstām e-pastus, runājam ar dzīvokļu īpašniekiem un īpašnieku kopību. Tomēr visupirms būtu nepieciešams, lai iedzīvotāji saprastu, ka mājoklis būs tieši tik drošs, cik lielā mērā viņi paši rūpēsies par noteikumu ievērošanu gan lielās lietās, gan arī ikdienas sīkumos," secina A. Pāvilsons.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.