Ādažu bāzē gaidāms Latvijas armijas simtgadei veltīto pastmarku atklāšanas pasākums
- Autors: Apriņķis.lv
Latvijas armijas simtgadei veltīto pastmarku un aploksnes dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Attēls: "Latvijas pasts"
10. jūlijā plkst. 11.30 Ādažu bāzē notiks Latvijas armijas simtgadei veltīto pastmarku un aploksnes pirmās dienas zīmogošanas atklāšanas pasākums, kā arī svētku pusdienas Ādažu bāzē dienošajiem Latvijas un sabiedroto valstu karavīriem.
Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, Nacionālo bruņoto spēku vienību komandieri, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri un citi aicinātie viesi, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente, majore Sandra Brāle.
Sagaidot Latvijas armijas simtgadi, “Latvijas pasts” ir izdevis trīs jaunas pastmarkas, uz kurām redzama Nacionālo bruņoto spēku kaujas tehnika sauszemes, jūras un gaisa teritoriālās aizsardzības nodrošināšanai – Nacionālo bruņoto spēku izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīna “CVR (T)”, štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”, kā arī helikopters “Mi-17”. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana notiks Latvijas armijas dzimšanas dienā, 10. jūlijā, Ādažu Pasta nodaļā Gaujas ielā 11 no plkst. 9.00 līdz 18.00.
7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisinās šogad un turpināsies 2020. gadā. Pasākumi notiek hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas, atgādina S. Brāle.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās. Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka, stāsta Preses nodaļas vecākā referente.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr. 1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām, norāda S. Brāle.