Menu
 

Tikai divos Latvijas cietumos atmaksājas ieguldīt līdzekļus to atjaunošanai

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pērn veiktā Latvijas cietumu ēku tehniskajā apsekošanā konstatēts, ka tikai divos no deviņiem Latvijas cietumiem atmaksājas līdzekļu ieguldīšana ēku atjaunošanā, lasāms Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas tiks prezentēts nākamnedēļ valdībā.

Tajā rakstīts, ka kritisks stāvoklis ir Liepājas cietumā un Iļģuciema cietumā, kur nolietojuma koeficients ir virs 0,09, nākamais bīstamākais ir Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem ar 0,07 nolietojuma koeficentu un Rīgas Centrālcietums, kur ēkām ir patvaļīgās būvniecības pazīmes.

Attiecīgi izvērtējot nepieciešamo investīciju apjomu minimālo darbu izpildei, jau šodien būtu slēdzams Rīgas Centrālcietums un Daugavgrīvas cietums. Daugavgrīvas cietumam kā vēstures piemineklim ir piemērojamas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" normas, kas būtiski sadārdzina izpildāmos darbus saistībā ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas izvirzītajām prasībām, lasāms informatīvajā ziņojumā.

Tur arī norādīts, ka minētais apsekojums ieskicē ieslodzījuma vietu infrastruktūras galvenās problēmas, tomēr papildus tehniskajiem jautājumiem pastāv arī efektīvas ieslodzījuma izpildes organizācijas nosacījumi, bez kuru izpildes, pat fiziski atjaunojot esošās ēkas, nevar sasniegt maksimālu līdzekļu lietderīgas izmantošanas efektu.

Piemēram, no cietuma ēku izvietojuma un ieslodzīto maršrutiem ir atkarīgi aizliegto priekšmetu un vielu nonākšanas ceļi cietumā, proti, ieslodzīto pārvietošanās pa zemi ir daudz nedrošāka nekā pārvietošanos pa galerijām vai pa pazemes tuneļiem. Tāpat ieslodzījuma vietu atrašanās dzīvojamo māju tuvumā bez atbilstošas drošības joslas ir liels risks dažādiem atjautīgiem nelegālo priekšmetu un vielu nodošanas ieslodzītajiem veidiem un tamlīdzīgi. Tāpat no materiāliem, kas izmantoti ēku būvniecībā, ir tieši atkarīgs, cik viegli ieslodzītajiem tajos veidot dažādus slēpņus.

Ziņojumā atzīmēts, ka neatbilstoša un nedroša ieslodzījuma vietu infrastruktūra palielina arī ieslodzīto bēgšanas risku.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aģentūrai LETA norādīja, ka "jaunais Liepājas cietums - tā ir sabiedrības drošība". Ministra ieskatā, šis projekts ir vairāk nekā pamatots. Proti, Bordāns skaidroja, ka ir ieguvis starptautisku ekspertu novērtējumu par projektu, kurā uzsvērts, ka tas esot adekvāts un finansiāli pamatots, jo netiktu lieki izšķiesti līdzekļi, tos ieguldot brūkošā infrastruktūrā.

Bordāns uzsvēra, ka jaunā infrastruktūra dos iespēju ieviest jaunu sodu politiku. Politiķis arī izcēla to, ka IeVP darbinieki šobrīd strādā "necilvēcīgos apstākļos kādos Latvijā šobrīd nestrādā vairs neviens". Attiecīgi ministrs norādīja, ka ar jaunā cietuma būvniecību tiks radīti priekšnoteikumi sabiedrības drošības draudu mazināšanai, resocializācijas pasākumu maksimāla efekta sasniegšanai, piemērotas vides radīšanai un atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanai.

Informatīvais ziņojums ir tieši saistīts ar plānotā Liepājas cietuma būvniecību, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā 2023.gadā.

Jau vēstīts, ka jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA "Abora", kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja "Tiesu nama aģentūra". Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu "P.M.G, L4".

Balstoties uz iepirkuma komisijas lēmumu, Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kam savukārt būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021-2023.gada periodam. Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada 31.martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas nozīmes ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums - 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība - 51 092 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.

Būvniecības procesa īstenošanu Tieslietu ministrija deleģējusi "Tiesu namu aģentūrai", kas arī organizēja iepirkumus. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un "Tiesu namu aģentūras". Gala lēmumu par projekta realizāciju pieņems Ministru kabinets.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.