Der zināt. Mediācija ģimenes strīdos ^{Apriņķis.lv}

Mediācija ir piemērota konfliktu risināšanai visās jomās. Ja ģimenes locekļi savā starpā nevar vienoties par svarīgiem jautājumiem, labs risinājums ir ģimenes mediācija. Tas ir brīvprātīgs process, kurā ar neitrālas trešās personas – mediatora – starpniecību cilvēkiem ir iespēja konstruktīvi atrisināt nesaskaņas.

Ģimenes lietās mediācija var palīdzēt risināt ne tikai divu cilvēku savstarpējo attiecību problēmas, bet arī strīdus par mantojumu, konfliktus starp brāļiem un māsām, kā arī starp dažādām paaudzēm ģimenē.

“Par ģimenes meditāciju: pieredze rāda, ka cilvēki savstarpēji strīdas par gluži kaut ko citu, nevis to, kas tiek pateikts skaļi. Kāds ir pārāk noguris, mājās pienākumi nav sadalīti apmierinoši. Un tad kāda saplēsta krūze vai bieža aizkavēšanās darbā jau ir sekas patiesajam strīda iemeslam. Īstenībā tas būtu pirmais piemērotākais brīdis, lai dotos pie mediatora un mēģinātu atrisināt strīdus. Nākamais moments būtu – ja nav pamanītas pirmās pazīmes un rodas pavisam nopietni konflikti un domas par attiecību pārtraukšanu vai problēmu risināšanu tiesas ceļā,” norāda Kristīne Dārzniece.

Taču praksē pusēm izmantot mediāciju kā domstapību risinājumu iesaka tiesneši jau uzsāktos tiesāšanās procesos. “Civilprocess pēc būtības uzliek tiesnesim arī pienākumu jebkurā procesa stadijā veicināt izlīgumu starp pusēm. Tādēļ mediācija civilprocesā ir labs instruments, kad tiesnesis, kamēr lieta nav izskatīta pēc būtības, pusēm iesaka izmantot mediācijas pakalpojumu.

Ir arī aktīvi tiesneši, kuri uzreiz ar mums sazinās un prasa, vai viņi var nozīmēt pirmreizējo mediatora konsultāciju, lai cilvēki saprastu, vai tas viņiem der vai ne. Sertificēti mediatori pēc tiesas pieprasījuma ir gatavi bez maksas sniegt vienas stundas konsultāciju par mediāciju.

Kad cilvēki ir ieradušies uz mediāciju, mēs pirmajās sesijās noskaidrojam procesa turpmāko virzību. Sarunas dalībniekiem jāsaprot, kādu ceļu viņi vēlas iet: saglabāt pāra attiecības vai cieņpilni izšķirties, bet veidot attiecības kā šķirti, atbildīgi bērnu vecāki. Trešais ceļš – pats galvenais ģimenei – bērnu vajadzības. Bieži vien vecāki savās ķildās ne tikai iesaista bērnus, bet arī aizmirst par bērnu vajadzībām. Bērns kļūst par lietu, īpašumu, mantu, kuru bīda uz vienu vai otru pusi. Kad esam vienojušies par virzību mediācijas procesā, strādājam, lai sasniegtu vēlamo risinājumu,” stāsta Dārzniece.

Ko puses iegūst mediācijā

Galvenie ieguvumi, risinot ģimenes problēmas mediācijā, ir: cieņpilnu savstarpējo attiecību saglabāšana, laika ietaupījums, finanšu ietaupījums.

“Mediācijai nepieciešams īsāks laiks nekā jebkuram citam procesam. Ja iedomājamies tiesvedību, kas var ilgt līdz pat pieciem gadiem, mediācija būs daudz īsāka. Iespējams, problēmu var atrisināt dažās stundās, citreiz varbūt vajag vairāk laika, taču katrā ziņā process būs īsāks un efektīvs. Turklāt mediācija būs lētāka nekā jebkura tiesāšanās, kas ietver advokātu izdevumus, tiesāšanās izdevumus un valsts nodevas.

Taču vissvarīgākais ieguvums ir, ka mediācijā vienmēr tiek saglabātas attiecības starp cilvēkiem. Tiesvedības procesā visbiežāk šīs attiecības tiek iznīcinātas, jo vienmēr kāds ir uzvarētājs, kāds zaudētājs, bet mediācijā attiecības tiek saglabātas un ieguvējas ir abas puses. Jāsaprot, ka tiesāšanās sagādās stresu, kas negatīvi ietekmēs veselību, konstruktīva komunikācija būs minimāla vai nenotiks vispār un nāksies redzēt, kā cieš bērni. Mediācijā visas šīs negācijas tiek izlīdzinātas – ar iespēju atgūt gan savu emocionālo, gan fizisko veselību,” uzsver Dārzniece.

Mediācija nav ģimenes terapija

Mediācija ir ļoti strukturēta un notiek vairākās fāzēs. Sākumā puses kopā vai atsevišķi tiekas ar mediatoru un izstāsta savu problēmu vai pozīciju. Pēc tam speciālists palīdz apkopot risināmos jautājumus. “Jāatzīst, ka tie ir ļoti konkrēti jautājumi: kā vecāki turpmāk organizēs satikšanos ar bērnu, kurš apmaksās dažādas bērna vajadzības utt. Iezīmējas noteiktas tēmas. Puses pašas izvēlas, kuru problēmu risināt pirmo.”

Mediācijas trešajā fāzē mediators palīdz atklāt pušu patiesās vajadzības un intereses. “Aiz visiem šiem konfliktu momentiem un domstarpībām slēpjas kāda neapmierinātība, pāridarījums vai sāpes. Bet ceturtajā fāzē jau tiek meklēti konkrēti risinājumi un sagatavota rakstiska vienošanās, ko pēc nepieciešamības var iesniegt notāram vai arī izlīgumam tiesai. Tādējādi ir iegūts praktisks rezultāts,” skaidro Dārzniece.

“Terapijā nenonāk līdz tik konkrētiem un praktiskiem rezultātiem – tur vienošanās nenotiek. Bet advokāts dara savu darbu – aizstāv pusi, kura viņu nolīgusi, – taču šāda interešu pārstāvība visbiežāk ir vienpusēja.

Mediators pats neko nelemj un neiesaka. Viņš vada mediāciju, lai ģimenes locekļi pēc tam varētu būt tādā statusā, kādu paši ir izvēlējušies. Mediators savā darbībā ir absolūti neitrāls un objektīvs – viņš nenostājas neviena pusē. Tas dod cilvēkiem drošības sajūtu, ka viņi tiks vienādi atbalstīti un saruna būs līdzvērtīga,” tā Dārzniece.

Vai mediācijā pastāv arī riski

“Mediācijā es riskus nesaskatu. Cilvēki dažreiz ir bažījušies: man ir tiesvedība, atnākšu uz mediāciju, bet tas būs tikai velti novilcināts laiks. Taču mediācija vienmēr ir pušu vienošanās – jebkurš mediators var to izbeigt jebkurā brīdī. Ja šķiet, ka otra puse nesadarbojas, velk laiku vai manipulē, ir iespēja pieņemt lēmumu un procesu pārtraukt. Mediators izsniedz apliecinājumu, ko puses septiņās dienās iesniedz tiesā, un tiesas process tiek atjaunots. Arī pats mediators jebkurā brīdī var pārtraukt mediāciju, ja redz, ka puses nesadarbojas un tikai formāli izmanto šo procesu. Vēl civilprocesā ir iestrādāts papildu punkts: tiesa mediācijas īstenošanai var atlikt tiesāšanos ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem. Protams, puses vienmēr var lūgt pagarinājumu, taču tas ir ļoti rets izņēmums.

Jāatceras, ka mediācijā visus lēmumus pieņem pašas puses.

Būtiski ir arī zināt, ka, izbeidzot mediāciju, tās pašas puses var to atsākt, vienojoties par to pašu domstarpību priekšmetu. To nodrošina Mediācijas likums,” norāda Dārzniece.

Kā uzsākt mediācijas procesu

“Var sākt ar vienas stundas konsultāciju bez maksas, kurā mediators izskaidro, kā norit mediācija, kādi būs ieguvumi utt. Lielākoties gan šīs konsultācijas piesaka tiesa, taču vizītē ierodas arī cilvēki, kuri nav nonākuši līdz tiesvedības procesam. Tādā gadījumā nepieciešams rakstīt uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanīt uz informatīvo tālruni 29800508, lūdzot mediatoru pēc pieprasījuma – bezmaksas konsultācijai uz vienu stundu.

Uzsākot mediāciju jau konkrētā konflikta risināšanai, vienas stundas likme ģimeņu mediācijai vidēji ir no 35 līdz 50 eiro, taču tā ir atkarīga no konkrētās situācijas un vienošanās ar mediatoru,” skaidro mediatore.

Pēdējos divos gados interese par ģimenes mediāciju ir ļoti pieaugusi, un tas skaidrojams ar valsts nodrošināto daļējo finansējumu, kas šogad vairs nav pieejams.

2017.un 2018. gadā mediācijai tika piešķirts daļējs valsts finansējums – piecas bezmaksas stundas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Šogad šis projekts dažādu apsvērumu dēļ diemžēl vairs netiek finansēts, bet statistikā ir redzams pozitīvs pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu, kad šāda finansējuma nebija.

“Gribētos teikt, ka mūsu sabiedrībai noteikti ir vajadzīgs valsts atbalsts mediācijas instrumenta ieviešanai. Cilvēki zina, ko dara tiesā, zina, ko var sagaidīt no advokāta vai notāra, bet vēl nezina, ko saņems no mediatora. Tas rada nedrošību un šaubas. Ja vismaz sākotnēji pastāv iespēja iepazīt mediāciju, savu naudu neieguldot, rodas izpratne par paredzamo rezultātu. Jāatzīst, ka jebkurš cilvēks, kurš tiešām līdzdarbojas mediācijā, to arī izmanto līdz galam, sasniedzot rezultātu,” rezumē Dārzniece.

* Pirmpublikācija portālā “lvportals.lv”.