Menu
 

Aptauja: Latvijā 57% vecāku nepalīdzētu kibermobingā cietušam svešam bērnam Apriņķis.lv

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Vairāk nekā puse jeb 57% vecāku Latvijā nepalīdzētu svešam bērnam, piemēram, sava bērna skolasbiedram vai kaimiņu bērnam, ja uzzinātu, ka viņš saskaras ar kibermobingu, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujas dati.

Aptaujā noskaidrots, ka 30% nepalīdzētu svešam bērnam kibermobinga situācijā zināšanu trūkuma dēļ, savukārt 27% respondentu norādīja, ka to nedarītu, jo nevēlas uzņemties citu vecāku atbildību. Lai gan 43% vecāku atbildējuši, ka palīdzētu svešam bērnam kibermobinga situācijā, viņi iesaistītos tikai tad, ja situācija kļūtu kritiska. 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja norādīja, ka gadījumā, ja bērnam ir zema pašapziņa, tad papildu emocionālā pazemošana internetā viņu var ietekmēt ievērojami spēcīgāk, līdz ar to viņam pašam ir grūtāk meklēt palīdzību. 

Viņa uzsvēra, ka bērni bieži vien jauc reālajā un virtuālajā pasaulē notiekošo, piemēram, neizstāstot, ka problēmas, ar kurām viņi saskaras reālajā pasaulē, ir aktuālas arī digitālajā vidē. 

"Līdz šim mūsu pieredze liecina, ka kibermobinga situācijās, kurās iesaistīti sveši bērni, vecāki iesaistās tikai tad, ja viņu pašu atvase tajās ir bijusi klātesoša. Tomēr šādus gadījumus ir svarīgi nenoklusēt, pat ja problēmas neskar personīgos bērnus," uzsver Vēja.

Viņa piebilda, ka, pamanot emocionālu pazemošanu internetā, kas skar kādu citu bērnu, vecākiem un citiem pieaugušajiem būtu jāveic minimālie rīcības soļi, piemēram, jāinformē par notiekošo cietušā bērna vecāki, pedagogi.

Latvijas Drošāka interneta centra "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska uzsvēra, ka ir būtiski apzināties, ka arī viens mazs solis, bet izdarīts īstajā brīdī, var situāciju pavērst pavisam citā virzienā. 

"Arī pieaugušajam ir cilvēcīgi nezināt, kā īsti rīkoties, tomēr tā vietā, lai cerētu, ka rīkosies cits, svarīgi ir pašam spert pirmo soli un konsultēties, piemēram, "Drossinternets.lv"," norāda Katkovska.

Viņa piebilda, ka interneta videi ir raksturīgs "domino efekts", tāpēc, lai tajā nostiprināto atbildīgi lietošanas paradumi, neviens nevar uzlikt aizsargbrilles un neredzēt, kas notiek tepat blakus.

Aptauja veikta 2019.gada oktobrī sadarbībā ar "Norstat Latvija", un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 vecāku visā Latvijā. 

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.