Latvijā senioru vidū vairāk ir sieviešu, jaundzimušo bērnu vidū vairāk zēnu
- Autors: Apriņķis.lv
Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām 2019.gada sākumā (tūkstošos). Dati – CSP
Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūrā vērojams, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, lai gan jaundzimušo bērnu skaitā zēnu ir vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Augstāks vīriešu īpatsvars saglabājas līdz 38 gadu vecumam. Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars iedzīvotāju skaitā Eiropas Savienībā (54 %).
Sieviešu un vīriešu skaita atšķirības dažādos vecumos saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās.
Zīdaiņu mirstība samazinās, kas ir viens no faktoriem, kas paaugstina vidējo paredzamo mūža ilgumu, skaidro CSP. Mūža ilgumu samazina mirstība no nelaimes gadījumiem gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Tas rada atšķirību starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Tāpēc, piemēram, 2018. gadā 30 gadu vecumu sasniegušo vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir 41 gads, kamēr sievietēm – 50 gadi. Jaundzimušo zēnu paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem mazāks nekā meiteņu (attiecīgi – 70,0 gadi zēniem un 79,6 gadi meitenēm).
Veselīgie dzīves gadi (laiks, ko cilvēks var dzīvot bez veselības problēmām) Latvijā 2017. gadā vīriešiem bija 50,6 gadi, bet sievietēm – 52,2 gadi. ES vidēji šis rādītājs bija augstāks gan vīriešiem, gan sievietēm (attiecīgi 63,5 un 64 gadi).
CSP dati liecina, ka Latvijā 2018. gadā savu veselību kā labu un ļoti labu novērtēja 52 % vīriešu un 43 % sieviešu. Pēdējo 10 gadu laikā vīriešu veselības stāvokļa pašvērtējums palielinājies par 3,9 procentpunktiem, bet sieviešu – par 2,9 procentpunktiem.
Sieviešu salīdzinoši zemais veselības stāvokļa pašvērtējums sieviešu kopskaitā saistāms ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē – jo lielāks senioru īpatsvars, jo zemāks veselības stāvokļa pašvērtējums. Cita aina paveras dalījumā pa vecuma grupām, kur lielākās atšķirības (6,3 procentpunkti) vērojamas 50–64 gadu vecuma grupā, proti, sievietes savu veselības stāvokli novērtē labāk nekā vīrieši šajā vecuma grupā, savukārt 25–49 gadu vecuma grupā atšķirības nav novērotas.
2018.gadā mirušo vidējais vecums bija 69,2 gadi vīriešiem, bet sievietēm – 79,3 gadi. Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības: Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu. Otra lielākā nāves cēloņu grupa, kas vairāk izplatīta vīriešu vidū, ir audzēji.
Nākamā lielākā grupa ir ārējie nāves cēloņi – pēdējos 10 gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nedaudz samazinās. Transporta nelaimes gadījumos vairāk iet bojā vīrieši – mirstība uz 100 000 vīriešu ir četras reizes augstāka. Vīriešiem galvenais ārējās nāves cēloņa iemesls ir pašnāvības – mirstība 8 reizes augstāka nekā sievietēm, tomēr šis augstais īpatsvars uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies par 31 procentpunktu (no 42,7 uz 29,4).