Menu
 

LM neatbalsta Saeimas ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm un rosina diskutēt par pašreizējā regulējuma uzlabošanu, informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

Viņš norādīja, ka LM eksperti ir izcēluši vairākus riskus, kas saistīti ar komisijas vēlmi noteikt moratoriju jeb aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Lai arī moratorijs plānots tikai uz laiku līdz stingrāka regulējuma izstrādei, ekspertiem ir bažas, ka likuma grozījumu sagatavošana un pieņemšana var ieilgt un šajā laikā daudziem bērniem var tikt atņemta iespēja nonākt ģimenē.

Vienlaikus Petraviča norāda, ka jau šobrīd katrs gadījums adopcijai uz ārzemēm tiek izvērtēts rūpīgi, un, lai adoptētu bērnu no Latvijas, potenciālie adoptētāji tiek pietiekami nopietni izpētīti. "Pārsvarā šiem bērniem tā ir vienīgā iespēja tikt pie ģimenes, it sevišķi pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti vai būtiskām veselības problēmām," uzsver ministre.

"Neapšaubāmi vienmēr prioritāte ir mūsu valsts adoptētājiem, bet, ja to nevar nodrošināt šeit, tad bērnam nebūtu jāpaliek institūcijā uz mūžu," norāda politiķe, piebilstot, ka "nevar atņemt bērnam iespēju pārrakstīt dzīvi".

Labklājības ministres padomniece invaliditātes politikas jautājumos Jolanta Kalniņa-Levina informē, ka uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits nav liels, un uz ārvalstīm visbiežāk adoptē pusaudžus, kuriem Latvijā ģimeni atrast ir ļoti sarežģīti. Pusaudži tā arī paliek institūcijās bez lielām izredzēm dzīvot ģimenē. Kalniņa-Levina uzsver, ka nav korekti uzskatīt, ka valsts katram bērnam spēj nodrošināt ģimeni, tādējādi norādot, ka "adopcijas aizliegums uz ārvalstīm, ir bērnu tiesību ignorēšana, savukārt apgalvojums, ka šie institūciju bērni kā pilsoņi ir svarīgi Latvijai, ir samērā liekulīgs".

Turpretim LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atgādina, ka Latvijas adoptētāji visbiežāk izvēlas vienu vai divus bērnus vecumā līdz sešiem gadiem bez būtiskām veselības problēmām. Savukārt ārvalsts adoptētājs lietu bērnu adopcijai Latvijā var iesniegt uz bērnu vecumā no deviņiem gadiem, trīs un vairāk vienas ģimenes bērniem vai bez vecuma ierobežojuma - bērniem ar būtiskām veselības problēmām.

Tāpat arī LM apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs gadus laikā uz ārvalstīm adoptēti septiņi bērni ar invaliditāti un vairāki desmiti bērnu ar tādām diagnozēm kā HIV, centrālās nervu sistēmas bojājuma sekas, jaukti specifiski attīstības traucējumi vai garīga atpalicība.

Zariņš norāda, ka Civillikums paredz, ka uz ārvalstīm bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, tādējādi jau patlaban normatīvais regulējums paredz, ka ārvalstu adopcija ir galējais līdzeklis. 

Vienlaikus LM uzskata, ka primāri jāturpina veicināt vietējā adopcija, tāpēc dienas kārtībā ir jautājums par preventīvā darba ģimenēm ar bērniem stiprināšanu, lai bērns nenonāktu "sistēmā". Vienlaikus pilnveidojama arī bērnu tiesību aizsardzības sistēma, lai tādā veidā veicinātu kvalitatīvāku darbu pašvaldībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, nedublējot bāriņtiesu un sociālā dienesta funkcijas.

Tomēr ministrijā piekrīt, ka jāturpina diskusijas par ārvalstu adopcijas jautājumiem un konstatētajiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, tāpēc LM rosina izveidot darba grupu priekšlikumu rašanai iespējamiem normatīvā regulējuma grozījumiem. Kā būtiskākie jautājumi, apspriešanai tiktu virzīti adopcijas atļaujas izsniegšanas pārskatīšana, ārvalstu adopcijas kā pēdējā un galējā risinājuma stiprināšana un pilnveidošana, kā arī pēcadopcijas uzraudzības noteikšana līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Jau ziņots, ka LM statistikas dati liecina, ka patlaban aktīvi ir 17 ārvalstu adopcijas procesi, savukārt reģistrā ir ziņas par vēl 22 ārvalstu adoptētāju ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnu no Latvijas.

Piemēram, 2019.gadā no 42 adoptētiem bērniem uz ārvalstīm 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā patlaban kopumā ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni. Kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.

Atbildīgajām institūcijām jāsagatavo attiecīgie grozījumi. Komisija 10.martā varētu lemt par to virzīšanu izskatīšanai Saeimā, izriet no komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa paustā.

Komisijas sēdē iezīmējās iespēja izstrādāt stingrāku pastāvīgo regulējumu adopcijai uz ārzemēm, kas vai nu paredzētu pilnīgu aizliegumu vai arī ļoti striktu procedūru izņēmuma gadījumiem. Diskusijās iezīmējās, ka par šādiem izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets vai valdības līmenī izveidota komisija.

Bērnu aprūpes organizāciju vairākas pārstāves vērsa uzmanību, ka adopcija, tajā skaitā uz ārzemēm, nav vienīgais aprūpes veids, jo pastāv arī aizbildņi un audžuģimenes. Tika akcentēts, ka pietiekami netiek runāts par aizbildņiem, kas ir lielākā aprūpes forma Latvijā. 

Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes uz ārzemēm atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.