Menu
 

Deputāti otrajā lasījumā atbalsta aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Saeimas vairākums ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā nepieciešamie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos.

Pagaidām likumprojektos ir saglabājusies iepriekšējā redakcija, ka aizliegumu par bērnu adopciju būtu bijis jāpiemēro no šī gada 1.septembra. Likumprojekti vēl būs jāskata galīgajā lasījumā, kurā deputātiem būs iespēja to aizstāt ar kādu nākotnes datumu.

Uz nepieciešamību tālākā likumprojekta izskatīšanā precizēt formulējumu par konsultatīvo padomi un citiem jautājumiem iepriekš komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka vasarā koalīcijas attīstības komitejā par adopcijas regulējumu tika cītīgi strādāts, taču lielu daļu laika esot nācies veltīt, lai labklājības ministri pārliecinātu, ka stāsts nav tikai par adopcijas aizliegumu. Deputāte pozitīvi novērtēja, ka ir atrasti kopsaucēji, lai uzlabotu regulējumu, kas aizsargātu bērnu intereses.

Savukārt parlamentāriete Inese Ikstena (AP) uzsvēra, ka situācijā, kad Latvijā nav iespējams nodrošināt adopciju, ir jānodrošina, lai bērns augtu ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Līdz ar to jābūt regulējumam, kas ārvalstu adopciju paredz kā galējo risinājumu, kad Latvijā nav iespējams nodrošināt viņiem iespēju dzīvot ģimenē, pauda Ikstena. Sistēma nedrīkst būt pāri bērnu interesēm, bet ir jākalpo bērnu interesēm, jo nav pareizi bērniem aizliegt bērniem dzīvot ģimenē, uzsvēra deputāte.

Debatēs par likumprojektiem Kaimiņš kritizēja Petraviču, norādot, ka ministrei būtu nevis jāiet un jāballē "Rīgas ballē", bet jāmeklē līdzekļi to ģimeņu atbalstam, kas būtu gatavi adoptēt bērnus. Viņš arī uzsvēra, ka pretošanās izmaiņām adopcijas sistēmā ir nevēlēšanās kaut ko mainīt.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) uzvēra, ka viņai kā Cilvēktiesību komisijas loceklei ir atšķirīgs viedoklis. Viņa aicināja nenoteikt moratoriju bērnu adopcijai uz ārvalstīm. "Nav šaubu, ka sistēma ir jāsakārto, bet es ticu, ka spējam veikt uzlabojumus bez šādas galējas rīcības," sacīja politiķe.

No atsevišķu deputātu izteikumiem izriet, ka šo grozījumu virzība vēl pirms to pieņemšanas jau ir nesusi atdevi. Aktivizējies atbildīgo institūciju darbs pie uzlabojumiem, lai bērnu adopcija uz ārvalstīm tiktu pieļauta tikai gadījumos, kad Latvijā bērnam nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, un lai šis process tiktu rūpīgi uzraudzīts.

Aizlieguma izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, pausts grozījumu anotācijā.

Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

Saeimai par abiem likumprojektiem vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.