Bērna pēršanu ar siksnu par pieļaujamu uzskata 23% iedzīvotāju, raušanu aiz matiem – 55%
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Aptaujā par sabiedrības attieksmes maiņu pret vardarbību ģimenē noskaidrots, ka respondentu attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām diezgan iecietīga. Aptauju veica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) sadarbībā ar pētījumu kompāniju SIA “Norstat Latvija”.
Nosacīti vieglākas fiziskas sodīšanas metodes (pļauka, raušana aiz matiem, uzsišana pa dibenu utt.) par pieļaujamām uzskata 55% aptaujas dalībnieku, bet pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23% respondentu. Tajā pašā laikā pēršanu ar siksnu par vardarbību atzīst 83% respondentu, bet pļauku, raušanu aiz matiem utt. – 59% aptaujas dalībnieku, informēja VBTAI.
Aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī pašlaik, biežāk liedzot bērniem pieeju dažādām izklaides ierīcēm.
Lielākā daļa respondentu norādījusi, ka vispirms lieto pozitīvās disciplinēšanas metodes – 74% aptaujāto uzsvēruši, ka konfliktus vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes.
Otra visbiežāk aptaujā minētā audzināšanas metode ir mutiska iespaidošana – draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana. Tomēr šī metode vienlaikus respondentu vidū tiek visai cieši saistīta arī ar nepareizu audzināšanas praksi, tostarp minot pašu bērnībā piedzīvotas lamāšanas un vārdiskas pazemošanas negatīvo ietekmi. 84% respondentu lamāšanu un vārdisku pazemošanu uzskata par vardarbību pret bērnu, liecina VBTAI informācija.
Aptaujas rezultāti liecina, ka bērnības pieredze tieši ietekmē respondentu uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm šodien. Proti, bērnībā fizisku sodīšanu piedzīvojušie aptaujas dalībnieki biežāk pieļauj šādu metožu pielietošanu savu bērnu audzināšanā. Kopumā 41% aptaujāto izmantojuši bērnu fiziskas sodīšanas metodes (pļaukas, raušana aiz matiem vai auss, sitiens pa dibenu utt.), gan norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.
Aptauja notika tiešsaistē, tajā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes.