Ārste atgādina vecākiem glabāt medikamentus un sadzīves ķīmiju bērniem nepieejamās vietās

Ārste norādīja, ka bērni pārsvarā saindējas mājās, bet saindēties var arī, dodoties ciemos vai esot ārā, dabā. Indīgas vielas var norīt, ieelpot, tās var saskarties ar ādu, gļotādu, iekļūt acīs. Viņa uzsvēra, ka bērni bieži saindējas ar dažādām vielām, piemēram, zālēm, sadzīves ķīmiju un citām, kas atstātas bērnam viegli pieejamā vietā - uz galdiem, krēsliem, soliem, somās, uz naktsskapīšiem un zemākajās atvilktnēs. Kad bērni iemācās kāpt, arī neslēdzami augstie skapji vairs nav droši uzglabāšanai. Augi vai sēnes mājas dārzā arī var radīt saindēšanās risku.

Silova atgādina, ka saindēšanās ar sadzīves ķīmiju vai medikamentiem var radīt ķīmiskus mutes dobuma, barības vada un gremošanas sistēmas apdegumus, arī redzes bojājumus, smagu organisma intoksikāciju. Gadījumā, ja palīdzība tiek sniegta novēloti - pēc stundas, divām vai ilgāk, sekas var būt neatgriezeniskas, piemēram, nieru un aknu mazspēja, centrālās nervu sistēmas bojājumi, alerģiska reakcija, koma un pat nāve.

Savukārt sadzīves ķīmija bērnam var radīt ķīmiskus apdegumus, piemēram, saskaroties ar skābi vai sārmus saturošiem uzkopšanas produktiem. Ķīmiskos apdegumus var iegūt gan tieša kontakta veidā, traumējot ādu vai gļotādu, gan ieelpojot ķīmiskās vielas tvaikus, iegūstot elpceļu vai gremošanas trakta apdegumus.

Lai neapdraudētu bērnu veselību, medikamenti un sadzīves ķīmija jāglabā bērniem nepieejamās vietās. Silova norādīja, ka vecāku uzdevums ir nodrošināt bērniem drošu vidi gan mājās, gan, piemēram, ja bērns atrodas ciemos. Ja bērns dodas pie vecvecākiem vai citiem radiem, tad jāpārjautā un pašam jāpārliecinās, ka nekur nav piemirstas spiediena tabletes un citi medikamenti, viņa skaidroja.

Bērni ļoti bieži saindējas ar virtuvē, tualetē, vannasistabā un garāžā novietotām ķīmiskām vielām - tīrīšanas līdzekļi, veļas mazgāšanas kapsulas un citi -, kas atstātas bērnam viegli sasniedzamā vietā. Slēgts skapis ir labākā ķīmisku vielu uzglabāšanas vieta. Silova aicina nekādā gadījumā nepārliet ķīmiskas vielas citos traukos, piemēram, limonādes pudelē, ko bērns var viegli atskrūvēt un padzerties.

Arī daudzi pēc izskata krāšņi istabas augi ir indīgi un tāpēc bīstami bērnam - oleandrs, dīfenbahija, eiforbija, puansetija, kas zināma kā Ziemassvētku zvaigzne, un citi. Silova norādīja, ka šos augus nevajag uzreiz mest ārā, taču jārūpējas, lai to sula nenokļūst uz ādas, mutē vai acīs. Augi jānovieto bērniem nesasniedzamā vietā. Tāpat jāatgādina bērniem par to, ka puķes nedrīkst aiztikt vai, piemēram, mēģināt košļāt auga lapas.

Bieži vien nelaime notiek brīdī, kad vecāki ir aizņemti un nevar veltīt bērnam nedalītu uzmanību, piemēram, gatavojot maltīti. Tomēr vērot un uzmanīt bērnu ir ārkārtīgi svarīgi, jo viņam piemīt neticamas spējas atrast un ātri nogaršot kādu vilinošu lietu. Vienā mirklī bērns var izdomāt padzerties, piemēram, etiķi no līdzās stāvošas pudeles, kas bērnam izskatās kā parasta ūdens pudele.

Par saindēšanos liecina tādas pazīmes kā siekalošanās, vemšana, dedzinoša sajūta mutē, sāpes vēderā, runāšanas vai elpošanas grūtības, bezsamaņa vai apziņas traucējumi - bērns paliek miegains vai pārlieku uzbudināts. Silova uzsvēra, ka šādos gadījumos palīdzība jāsniedz nekavējoties - bērns uz slimnīcu jānogādā pēc iespējas ātrāk. Arī tad, ja ir tikai aizdomas par ķīmiskas vielas iedzeršanu, noteikti sazinieties ar savu ģimenes ārstu, lai lemtu par tālākām darbībām.

Jauno vecāku instrukcijā "Pārbaudīsim māju!" teikts, ka gadījumā, ja bērns ir iedzēris vai ieēdis kādu indīgu vielu, pieaugušajiem vienmēr jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), zvanot 113. Ja ir iespējams un bērns ir paklausīgs, viņa muti jāskalo ar ūdeni, neļaujot to norīt, bet nekādā gadījumā nedrīkst izsaukt vemšanu. Tāpat vecāki aicināti saglabāt ķīmiskās vielas iepakojums.

Saindēšanās riskus ir vienkārši novērst, sadzīves ķīmiju, medikamentus un aptieciņas saturu novietojot bērnam nepieejamās vietās, slēgtās kastēs, nodrošinot tās ar drošiem un bērnam neatveramiem slēdžiem. Lai gan mūsdienās dažādu, bērnu veselībai riskantu vielu iepakojums tiek ražots ar tai skaitā drošajiem aizslēgiem, piemēram, zāļu iepakojumu nevar atvērt bez piepūles, uz to nevajadzētu paļauties. Silova uzsvēra, ka ar vienkāršu aizliegumu "neaiztiec!" neko neizdosies panākt. Bērnam ir jāstāsta, kādiem nolūkiem konkrēti produkti paredzēti, ko var ēst un ko ne, ka zāles var lietot tikai pieaugušo klātbūtnē, kāds kaitējums var būt veselībai, ja ēd nezināmas vielas vai produktus, piemēram, mācot, kādas ogas ir ēdamas un kas notiek, ja noplūc un pagaršo indīgas ogas.