Pērn sarucis iedzīvotāju skaits Siguldas novadā Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - arhīvs
Vairākus pēdējos gadus esam ziņojuši par pozitīvām demogrāfijas tendencēm Pierīgā, bet, apkopojot pēdējo pieejamo informāciju, nākas secināt, ka pagājušajā gadā Siguldas novadā ir sarucis gan kopējais iedzīvotāju skaits, gan arī (kaut nedaudz, bet tomēr) jaundzimušo skaits, taču ir pieaudzis reģistrēto mirušo iedzīvotāju skaits. Mazinājies arī Siguldas novadā noslēgto laulību skaits, kas ir viens no rādītājiem, ka veidojas jaunas ģimenes, kurās nākotnē varētu dzimt bērniņi.
Siguldas novadā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2023. gadā bija reģistrēti 32 325 iedzīvotāji. Salīdzinājumam: gadu iepriekš Siguldas novadā bija reģistrēti 32 911 iedzīvotāju (15 757 vīrieši un 17 154 sievietes), kas bija par 624 vairāk nekā 2021. gadā.
Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 320 dzimšanas un 275 miršanas reģistri. Salīdzinot ar 2022. gadu, dzimšanas reģistrācija veikta par 5% mazāk, miršanas – par 5% vairāk. Vienlaikus jāuzsver, ka šis kritums jaundzimušo reģistrā tomēr nozīmē vēl joprojām pozitīvu jaundzimušo bilanci attiecībā pret mirušo iedzīvotāju skaitu. Salīdzinājumam: 2022. gadā Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā tika sastādīti 336 dzimšanas reģistri un 261 miršanas reģistrs, un tas ir par 8% vairāk nekā 2021. gadā, savukārt miršanas reģistri tika sastādīti par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, bet laulības reģistri – par 30% vairāk.
Mazāk reģistrēto laulību
Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 265 laulības, no tām 177 pāri salaulāti Siguldas Jaunās pils telpās, 42 pāri – izbraukuma ceremonijās, kas notikušas novada muižās, viesu namos un Gaujas senielejas gleznainajās vietās, savukārt astoņi pāri jāvārdu izvēlējās teikt Krimuldas pagasta nodaļas telpās, bet septiņi pāri – Mālpils pagastā. Siguldas novada baznīcās gredzenus mijis 31 pāris.
Joprojām populārākais laulību noslēgšanas vecums pāriem ir 25–40 gadi. Tomēr pērn Dzimtsarakstu nodaļā salaulāti arī 22 cilvēki pensijas vecumā, no kuriem vecākais kungs bija 86 gadu vecs, vecākā kundze – 82 gadus veca. Kopējais reģistrēto laulību skaits ir sarucis par 10%, salīdzinot ar gadu iepriekš noslēgto laulību skaitu. Jāpiebilst, ka 2022. gadā bija fiksēts rekordliels Siguldas novadā reģistrēto laulību skaita pieaugums, proti, to bija par 30% vairāk.
Siguldas novadā jau par tradīciju ir kļuvis sumināt tos pārus, kas laulībā nodzīvojuši 50 un vairāk gadus. Zelta kāzu pasākumā, kas pērn notika decembrī, cildināti seši pāri, kas laulībā nodzīvojuši 50 gadus un bija pieteikušies dalībai pasākumā. 2023. gada nogalē godināts arī viens dimanta kāzu pāris – laulātie, kas kopā nodzīvojuši 60 gadus.
Populārākie jaundzimušo vārdi – Jēkabs un Emīlija
Siguldas slimnīcā 2023. gadā pasaulē nākuši 898 jaundzimušie. Siguldas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 154 pērn piedzimušas meitenītes un 166 zēni, divās ģimenēs piedzimuši dvīņi. Divi bērniņi dzimuši Ukrainas pilsoņu ģimenēs un deklarēti Siguldas novadā. No Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem 320 jaundzimušajiem 260 ir deklarēti Siguldas novadā. Pirmais bērniņš ir ienācis 115 ģimenēs, otrais – 108 ģimenēs, trešais – 74 ģimenēs, ceturtais – 16 ģimenēs, piektais – sešās ģimenēs, bet viena ģimene sagaidījusi jau septīto bērniņu.
Aizvadītajā gadā populārākie vārdi zēniem bija Jēkabs (8), Gustavs (6), Markuss (6), Teodors (6), savukārt meitenēm – Emīlija (11), Paula (7), Sofija (6) un Elizabete (5), bet interesantākie vārdi – Amaru, Emrans, Evo, Rovens, Vests, Esēnija, Marsela, Otīlija, Pia.
Dzimstības rādītāji Latvijā kopumā ir kritiski
Dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Dzimstība septiņu gadu laikā, salīdzinot ar pēdējo 12 mēnešu periodu no 2022. gada novembra līdz 2023. gada oktobrim, ir kritusies par 36%.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija skaidro, ka dzimstības rādītājiem ir paaudzes inerce, proti, “tās meitenes, kas nepiedzima paaudzi iepriekš, tās nedzemdē šodien”.
Šobrīd Latvijā ir par 20% mazāk sieviešu reproduktīvajā vecumā nekā 2012. gadā un par 38% mazāk nekā 1992. gadā. Dzimstības kritums nav pārsteigums. Tāds tika prognozēts jau 30 gadus.
Ja apskatām periodu līdz Krievijas-Ukrainas karam, kas ir atnesis milzīgu nedrošības sajūtu un ģimenes paplašināšanas plānu atlikšanu, redzam mūsdienu jaunās paaudzes izvēli atlikt bērnu laišanu pasaulē pēc 29 gadu vecuma, toties vecuma grupā pēc 30 gadiem procentuāli dzemdē vairāk sieviešu nekā pirms 10 gadiem.
“Tā ir cerīga ziņa, ka sievietes Latvijā tomēr grib bērnus, bet atliek uz nedaudz vēlāku laiku. Papildu dzimstības kritums skaidrojams ar to, ka tieši šobrīd noris ģimenes veidošanas paradumu maiņa, atliekot to vēlāk. Savu ietekmi uz dzimstību ir atstājis arī ilgais Covid-19 pandēmijas periods, kā arī šoks par neprognozējamo karu kaimiņos,” teic Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Kopš 2016. gada ir samazinājies arī to bērnu skaits, kas savām mammām dzimuši kā trešie, ceturtie un nākamie, tomēr daudzbērnu proporcija starp jaundzimušajiem turpina palielināties. Tas ir pierādījums veiksmīgai trešā bērna politikai, kas Latvijā tika aizsākta 2011. gadā līdz ar “3+ kartes” programmas izveidi un citiem ieviestajiem daudzbērnu ģimeņu atbalsta instrumentiem.
Uzmanības vērti ir arī dati par katru atsevišķu pašvaldību. Starp 43 pašvaldībām 13 pašvaldības izceļas ar sliktākiem dzimstības rādītājiem nekā vidēji Latvijā. Šajā sarakstā starp Latgales un citām pierobežas pašvaldībām ir arī Rīga.
“Tā ir neapstrīdama pazīme, ka pašvaldība ar savu piedāvājumu zaudē konkurencē ar pārējām pašvaldībām un arī iedzīvotāji to neuzskata par draudzīgu ģimenēm ar bērniem,” uzskata Treija.
#SIF_MAF2023
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.