KM plāno sadarboties ar LM regulējuma izstrādē par bērniem domātu iespieddarbu marķēšanu

Viņa stāstīja, ka KM ir iepazinusies ar Tiesībsarga atzinumu, tostarp LM doto uzdevumu - rosināt diskusiju par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta piemērošanu, tai skaitā par bērniem domātu iespieddarbu, kuri satur bērnu labklājībai kaitīgu informāciju, marķēšanu. Pēc Kokales paustā, KM savas kompetences robežās sadarbosies ar LM regulējuma izstrādē.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.pants tostarp nosaka, ka ir aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai vai bērna identitātei.

Tāpat likums nosaka, ka bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.

Tiesībsargs ir izstrādājis atzinumu par bērnu tiesībām būt aizsargātiem no viņu labklājībai kaitīgas informācijas un rosina klasificēt bērnu grāmatas, kurās iekļauts bērniem iespējami kaitīgs saturs pēc to atbilstības vecumam, trešdien, 7.februārī, medijiem sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, prezentējot tiesībsarga atzinumus bērnu dzimumaudzināšanas jomā.

Tiesībsargs kopumā izstrādājis divus atzinumus - vienu, kas skar metodiskos materiālus profesionāļiem par bērniem kaitējošas seksuālās uzvedības izvērtēšanu, un otru - analizējot grāmatas bērniem. Attiecībā uz pēdējo Siliņa norāda, ka publiski pieejami materiāli saskaņā ar Bērnu tiesības aizsardzības likumu nedrīkst propagandēt cietsirdīgu uzvedību, vardarbību, erotiku un pornogrāfiju, taču kopumā nekādiem citiem, ārpus likuma noteiktiem ierobežojumiem nav jābūt, jo šāda literatūra ir traktējama kā daiļliteratūra un to aizsargā Satversmē nostiprinātā vārda brīvība.

Tiesībsargs norāda, ka bērnu seksuālās izglītības saturam, ko valsts īsteno skolās, ir jābūt stingri noteiktam, bet publiskajā telpā pieejamās grāmatas satura ziņā var atšķirties, un bērnu vecāki var piemeklēt savai pārliecībai atbilstošāko saturu, audzinot bērnus.

"Ne bērna tiesības saņemt informāciju, ne autora tiesības paust informāciju nedrīkst ierobežot, ja šāds ierobežojums nav noteikts ar likumu," norāda Siliņa.

Vienlaikus viņa uzsver, ka dažāda veida informācija ir atbilstoša dažādiem vecumiem, tāpēc tiesībsarga birojs rosina klasificēt bērnu grāmatas, ja tajās iekļauts iespējami kaitīgs saturs, proti, cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pēc to atbilstības vecumam, līdzīgi kā tas jau notiek ar filmām. Vecāki var šīs norādes neņemt vērā, taču viņiem ir tiesības būt informētiem par satura atbilstību vecumam. Līdzīga prakse jau ir ieviesta Vācijā, sacīja Siliņa.

Savā atzinumā tiesībsargs norāda arī uz patlaban pastāvošajiem trūkumiem, proti, šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums ir vairāk deklaratīvs. Juridiski nav definīcijas, kas ir erotiska rakstura materiāls, nav iestādes, kas to vērtē, nav soda, izņemot par pornogrāfiju, kā arī literatūrai nav vecuma ierobežojuma.

Tiesībsargs rosina Labklājības ministriju (LM) līdz šā gada 1.oktobrim izstrādāt pamatnostādnes bērnu aizsardzībai pret viņu labklājībai kaitīgu informāciju, normatīvajā regulējumā definēt terminu "erotiska rakstura materiāls", noteikt tiesību aktos atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, kā arī rosināt diskusiju par grāmatu marķēšanu.

Tiesībsargs LM rekomendē izstrādāt Latvijai adaptētas vadlīnijas bērnu seksuālās uzvedības izvērtēšanai.

Tiesībsargs secinājis, ka profesionāļiem, kas strādā ar bērniem, trūkst normatīvajiem aktiem atbilstošu metodisko materiālu bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanai un kaitējošas seksuālās uzvedības atpazīšanai, jo valsts šādu materiālu izstrādē ir ļoti pasīva. Informācijas vakuumu cenšas aizpildīt nevalstiskās organizācijas (NVO), taču tiesībsargu satrauc tas, ka NVO materiāli nav adaptēti Latvijas tiesību sistēmai.

Kā skaidro tiesībsargs, runa ir par biedrības "Papardes zieds" tulkoto grāmatu "SENSOA Karogu sistēma: kā reaģēt uz bērnu un jauniešu seksuālo uzvedību". Tiesībsarga vērtējumā grāmatu var izmantot kā diskusiju rīku, bet ne kā vienotu metodisko materiālu profesionāļiem. Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka materiāls neatbilst valsts normatīvajiem aktiem un veicina bērniem kaitējošu uzvedību.

Tāpat plašas diskusijas radījusi izdevniecībā "Pētergailis" izdotā grāmata "Tur lejā", kas veltīta intīmās veselības izglītības jautājumiem pavisam mazu bērnu auditorijā.

Valsts policija (VP) par minēto materiālu uzsāka resorisko pārbaudi, vērtējot grāmatas saturu un izdevniecības rīcības motivāciju, izdodot šo grāmatu, kā arī atbilstību Latvijas normatīviem aktiem. Pārbaudes laikā netika konstatēti Pornogrāfijas ierobežošanas likuma un Krimināllikuma normu pārkāpumi, līdz ar to tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

Policija arī sākusi resorisko pārbaudi par iespējamiem draudiem grāmatas "Tur lejā" tulkotājai Signei Viškai. Iesniegumu policijai nosūtījusi grāmatas tulkotāja.

Savukārt Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja pērn novembrī vērsās pie pašvaldības bibliotēkām un izglītības iestādēm, aicinot ierobežot piekļuvi četrām pretrunīgi vērtētām bērnu grāmatām, kā arī aicinot šīs grāmatas izņemt no skolu bibliotēkām. To vidū ir arī plaši apspriestā grāmata "Tur lejā" un grāmata "Kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus", iepriekš ziņoja sabiedriskā medija portāls "Lsm.lv".