Menu
 

Augstos toņos kritizē ministrijas ierēdņu darbu bērnu problēmu risināšanā

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Valsts kontrole (VK), biedrību pārstāvji un deputāti augstos toņos kritizēja Labklājības ministrijas (LM) darbu bērnu problēmu risināšanā, tomēr daļa deputātu arī aizstāvēja ierēdņus, norādot, ka gala lēmumus pieņem politiķi, liecina šodien sēdē paustais.

Sēdes sākumā kontroliere Elita Krūmiņa atgādināja par VK revīzijā konstatēto, proti, ka LM papildu piešķirtais valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

Krūmiņa pauda arī neizpratni, kā revidenti bez specifiskām zināšanām, ierodoties valsts sociālās aprūpes centros, spēj ieraudzīt problēmas, kuras neredz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Viņa pauda sašutumu, ka darbības no VBTAI notiek tikai tad, kad trauksmi ceļ VK vai nevalstiskās organizācijas.

Runājot par budžeta resursu pārdali, Krūmiņa uzsvēra, ka būtu svarīgi, ka nauda nonāk valsts prioritārām jomām, nevis tur, kur ministrija saskatījusi nepieciešamību.

Tikmēr Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme norādīja, ka šajā gadījumā nepieciešama plašāka diskusija par budžeta elastību, turklāt piebilda, ka projektu līmenī vienmēr būs nobīdes no plānotā.

Plūme skaidroja, ka nepiekrīt, ka LM voluntāri pieņēmusi lēmumu par finansējuma novirzīšanu, jo jebkura budžeta pārdale ir vispirms jāapstiprina valdībā, bet pēc tam - Saeimā, kas nozīmē, ka kritizēto lēmumu pārdalīt finansējumu apstiprināja arī politiķi.

Krūmiņa norādīja, ka budžeta elastībai ir jābūt, tomēr būtu jābeidz demagoģija, kurā tiek pausts, ka ministrijas, nesasniedzot mērķi, kaut ko ir ietaupījušas. Kontroliere aicināja vēlreiz paskatīties uz valstī svarīgām prioritātēm un novirzīt neapgūto finansējumu pirmajām, nevis simtajām prioritātēm.

Tikmēr LM valsts sekretārs Ingus Alliks pieļāva, ka LM bijusi pārāk optimistiska pasākumu ieviešanā, jo nedomāja, ka izmaiņu ieviešana ārpusģimenes aprūpes jautājumos raisīs tik plašu diskusiju.

Tāpat Alliks noraida VK apgalvojumu, ka bērniem paredzētā nauda aizgājusi ierēdņu prēmijās, jo reālajā dzīvē bija nepieciešamas darba rokas, tāpēc ministrijai bija jāiesaista jauni cilvēki vai arī jāmotivē jau iestādēs strādājošie cilvēki. LM valsts sekretārs uzsvēra, ka visiem, kuri saņēma papildu finanses, tās pienācās, jo viņi "ar sirdi un dvēseli" bijuši iesaistīti pasākumu realizēšanā.

Vienlaikus Alliks nenoliedza, ka būtu jārunā par dažādu pasākumu plānošanu, un, iespējams, pirms būtisku izmaiņu veikšanas vispirms būtu jāorganizē pilotprojekti. Tomēr Alliks piebilda, ka arī šādai prakse ir zināmi ierobežojumi.

Tikmēr profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne norādīja, ka audžuģimenes ilgstoši tikušas atstātas novārtā, un Latvijā ir neliels skaits specializēto audžuģimeņu, jo LM izstrādātie Audžuģimenes noteikumi esot nekvalitatīvi un juridiski nekorekti.

Tāpat Martukāne norādīja, ka "Terēze" ir vienīgā profesionālo audžuģimeņu apvienība Latvijā, tomēr viņai ir sajūta, ka tās viedoklis netiek ņemts vērā. Martukāne norādīja, ka ministrija diskutējusi ar dažādām organizācijām, tostarp tādām, kuras nav saistītas ar šo jomu, bet nav notikusi saruna ar audžuģimenēm.

Šim apgalvojumam nepiekrita Alliks, kurš norādīja, ka regulāri notiekot tikšanās ministrijas darba grupā, lai nonāktu pie labākā risinājuma, tomēr jārēķinās, ka iesaistītas ir dažādas puses. Alliks piebilda, ka līdz 30.jūnijam valdība tiks iesniegts informatīvais ziņojums par korektīvajām darbībām ārpusģimenes aprūpes organizēšanā.

Deputāte Ieva Krapāne (KPV LV) uzstāja, ka situācijā par atbildīgo uzskata LM valsts sekretāru un ieteica viņam atkāpties no amata.

Pēc šī aicinājuma Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja sēdes dalībniekus norobežoties no emocijām, kā arī norādīja, ka šādus lēmumus nepieņem valsts sekretārs, bet gan politiķi.

Dūrītis teica, ka saistībā ar šo problēmu jādomā pašiem politikas veidotājiem, jo nevajadzētu uzvelt vainu cilvēkiem, kuri strādā valsts pārvalde un par šo darbu saņem mazas algas. Viņš piebilda, ka ministrijās un to iestādēs vērojams liels kapacitātes trūkums.

Arī deputāte Anda Čakša (ZZS) aicināja sēdē diskutēt mazāk emocionāli, jo tās laikā izskanējuši apvainojumi, tomēr deputāte nav dzirdējusi nevienu priekšlikumu. "Izkliegties vajag, bet, ja tam nav pievienotās vērtības, no tā nav jēgas. [..] Te ir daudz gudru cilvēku, beigsim mētāties ar pārmetumiem," aicināja Čakša.

Pēc Čakšas vārdiem sekoja deputāta Andreja Klementjeva (S) un deputāta Dūrīša skaļa vārdu apmaiņa, kurā opozīcijas deputāts norādīja, ka no Dūrīša izskanējuši tikai vārdi, bet nav izskanējis neviens priekšlikums.

Tikmēr Dūrītis norādīja, ka Saeimā ir tikai nepilnu gadu, bet aicina politiķus nepieņemt līdzīgus nepārdomātus lēmumus, kā arī nesodīt ierēdniecību, kura, iespējams, strādājusi pēc labākās sirdsapziņas. "Ierēdnis ir kā grauds starp diviem dzirnakmeņiem," piebilda deputāts.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka galvenā problēma ir sistēmiskas pieejas trūkums, jo Latvijā politika tiek veidota kampaņveidīgi, bet šāda veida politika nenesot "augļus". Šim apgalvojumam piekrita arī Čakša, norādot, ka valstī jāpanāk vienošanās par to, kāda ir stratēģija.

Tāpat Zālīte-Grosa norādīja - ja LM nav resursu un nezina, kā tikt ar problēmu galā, jāpasaka godīgi, ka ministrijai nav kapacitātes. Viņasprāt, par to atbildīgs ir LM valsts sekretārs.

Deputāte arī sacīja, ka LM mainījušies ministri, kuriem ārpusģimenes aprūpe nav bijusi prioritāte. Zālīte-Groza gan atzinīgi vērtēja bijušā labklājības ministra, tagad finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darbu, iegūstot naudu šīs jomas attīstībā un padarot to par prioritāti.

Deputāts Vitālijs Orlovs savukārt aicināja sēdē abas Sociālo un darba lietu pārziņā esošās ministrijas - LM un VM iesniegt savas prioritātes, lai gadījumos, kad no kādas ieceres paliek pāri finansējums, to varētu novirzīt nākamajai prioritātei.

LM parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (KPV LV) sēdes noslēgumā norādīja, ka ministrija līdz 11.jūnija vai 12.jūnija sēdei izstādās konkrētus darbus un nākotnes stratēģiju ārpusģimenes aprūpes attīstībai.

Sēdes priekšsēdētājs Andris Skride (AP) sarunu beidza ar ebreju izcelsmes politoloģes Hannas Ārentes pausto, ka cilvēki, kas nosūtīja citus cilvēkus uz koncentrācijas nometnēm, arī taču nav vainīgi. "Es domāju, ka jūs sapratāt manu ideju," piebilda Skride un slēdza sēdi.

Kā ziņots, VK, veicot revīziju, konstatējusi, ka LM papildu piešķirtais valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem, lai arī sākotnējais pamatojums licis domāt, ka ministrijas un VBTAI darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas.

Tikmēr LM noraida pārmetumus, ko VK publiskojusi savā ziņojumā par veikto 2018.gada finanšu revīziju un uzskata tos par tendencioziem.

LM atzīmēja, ka nozares darbinieku finansiālā motivācija bija plānota valsts budžetā, jo jau daudzus gadus nozarē atalgojums ir viens no zemākajiem visā valsts pārvaldē. Tas rada grūtības augsti kvalificētu un profesionālu darbinieku piesaistē - it īpaši laikā, kad LM realizē daudzas nopietnas sistēmiskas nozares reformas vienlaicīgi. Turklāt tikai 40% no VK norādītā finansējuma izlietoti darbinieku atalgojumam, piemaksām, bet pārējais finansējums izmantots, lai uzlabotu situāciju jomās, kurās finansējuma trūcis gadiem, piemēram, uzlabojot cilvēku ar garīga rakstura traucējuma dzīves kvalitāti valsts sociālas aprūpes centros. "Līdzekļu izšķērdēšanas nav bijis," uzsvēra Kārkiņa.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.