Šodienas izglītības mērķi, kad pedagogiem un vecākiem ir jāizglīto tā dēvētā digitālā paaudze, liek izvēlēties citādāku pieeju jaunā cilvēka personības veidošanai. Digitālā paaudze spēj veikt vairākas darbības vienlaikus, bet speciālisti arvien biežāk ir spiesti atzīt, ka aktuālāks kļūst jautājums par zināšanu kvalitāti, jo, piemēram, mutvārdu runa mūsdienās pārvēršas par rakstisku runu un jaunieši vairāk sazinās ar dažādām zīmēm. Ja vēlamies bērniem un jauniešiem mācīt domāt, tad iztēlei jāliek darboties. Un tieši interešu izglītībā iztēle ir instruments, kam ir nozīmīga vieta. Turklāt ārpusskolas nodarbībās audzēkņi attīsta prasmes un iemaņas, kurām var būt izšķiroša nozīme nākotnes profesijas izvēlē.