Menu
 

LU vadība: Rektora vēlēšanās nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi

  • Autors:  LETA
Foto - lu.lv Foto - lu.lv

Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi, šādu nostāju atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) konstatētajiem pārkāpumiem pauž LU vadība.

Kā aģentūru LETA informēja LU Komunikācijas un inovāciju departaments, LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

LU Mandātu komisija pārbaudījusi gan 24.maija, gan 6.jūnija Satversmes sapulces dalībnieku pilnvaras un atzinusi abas sapulces par tiesiskām un leģitīmām. Neviens no Satversmes sapulces locekļiem kopīgo lēmumu nav apstrīdējis, teikts LU paziņojumā.

Studentu padome uzskata, ja IZM būtu rīkojusies atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteiktajai kārtībai un būtu prasījusi padomes paskaidrojumu un viedokli par tās darbību reglamentējošiem dokumentiem, nebūtu radies šāds pārpratums.

Šādos apstākļos LU vadība atkārtoti pauž viedokli, ka rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts amatā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saprotot ministrijas vēlmi uzlabot un pilnveidot augstskolu pašpārvaldes principus, LU ir atvērta dialogam, abpusēji pārrunājot un uzklausot ekspertus, un palīdzot sagatavot atbilstošus ministrijas politikas dokumentus un normatīvo aktu grozījumus, paziņojumā raksta LU.

Kā ziņots, LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu.

Tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi. Vispirms 24.maijā kārtējā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Savukārt par otru kandidātu - Bērziņu - balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret - 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām, līdz ar to Muižnieks tika paziņots par ievēlētu.

Šuplinska pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā IKVD sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

IKVD veica pārbaudi par LU rektora vēlēšanu atbilstību normatīvajiem aktiem un pārbaudē tika konstatēti vairāki pārkāpumi. Pēc tam Šuplinska sacīja, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.