Rektoru padome: Viedokļi par situāciju LU tiek balstīti politiskos vērtējumos

Padomē atgādināja, ka saskaņā ar publiski pausto informāciju Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo rīkojumu par LU Satversmes sapulces ievēlētā rektora neapstiprināšanu. Rektoru padome uzskata, ka, neskatoties uz to, ka saspīlējums attiecībās ar IZM tiek traktēts kā LU iekšēja lieta, šis gadījums ir jāvērtē plašāk, proti, visas augstākās izglītības sistēmas ietvaros, jo izveidojusies situācija var kļūt par precedentu, kas tiktu attiecināts uz jebkuru Latvijas augstskolu.

Rektoru padome uzskata, ka, pirmkārt, objektīvu situācijas atrisinājumu šajā posmā var nodrošināt tikai atklātība attiecībā uz LU rektora vēlēšanu procesu, jo īpaši faktiem, kurus ministrija vērtē kā vēlēšanu procesa pārkāpumus. Padomē atzīmēja, ka LU ir sekmējusi rektora vēlēšanu procesa atklātību, organizējot vēlēšanu tiešraidi, kuras videoieraksts jebkuram interesentam joprojām ir pieejams internetā. Visus ar vēlēšanām saistītos dokumentus LU ir iesniegusi ministrijā.

Rektoru padome pauž bažas par to, ka, neskatoties uz ministrijas preses konferencē mutvārdos solīto, šā gada 17. jūlijā informējot sabiedrību par vēlēšanu procesa izvērtējumu, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par LU rektora vēlēšanu procesā it kā konstatētajiem pārkāpumiem līdz šim brīdim nav ticis publiskots. Tādējādi augstākās izglītības nozares institūcijām un arī plašākai sabiedrībai nav bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar izvērtējumu un attiecīgi iesaistīties demokrātijas principos balstītajā augstākās izglītības pārvaldes procesā, uzsvēra padomē.

"Šī situācija rezultējas sabiedrības šķelšanās veicināšanā, kad tiek pausti pretēji viedokļi, balstīti uz intuitīviem, politiskajiem vērtējumiem, kam nav nekāda sakara ar juridiskiem dokumentiem," norādīja padomē.

Rektoru padome apzinās, ka politiskā komunikācija publiskajā telpā ir ļoti nozīmīga, tomēr tai ir jābūt pragmatiskai un balstītai pirmavotos. Saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolas rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce, bet Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. Likums neparedz Satversmes sapulces ievēlētā rektora kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu Ministru kabinetā.

Ņemot vērā potenciālās tiesiskās sekas, padome aicina nodrošināt Ministra kabineta lēmuma projekta rūpīgu juridisku analīzi. Augstskolu likums nosaka, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Tādējādi, ja vēlēšanu procesā konstatēti likuma un augstskolas satversmes pārkāpumi, valdība rektoru amatā var neapstiprināt.

No publiski paustās informācijas izriet, ka virkne IKVD un IZM saskatīto pārkāpumu ir saistīti nevis ar likuma vai LU Satversmes, bet iekšējo procedūru nepilnībām. Arī konstatēto iekšējo procedūru nepilnību nozīmīgums ir rūpīgi vērtējams, piemēram, ja Satversmes sapulces darbā ir konstatēti gadījumi, kuri iekšējā normatīvā aktā nav aprakstīti, tad Satversmes sapulce ar saviem lēmumiem nepilnības var novērst.

Augstskolu likums nosaka, ka augstskolas Satversmes sapulce ir augstskolas galvenā lēmējinstitūcija, to ievēlē visas augstskolas personāla grupas. Ministru kabinetā izvērtējot LU Satversmes sapulces pieņemtos lēmumus, padome aicina arī uzklausīt izvērstu juridisku skaidrojumu no LU puses.

Tāpat Rektoru padome aicina Ministru kabinetu aizstāvēt visas Latvijas augstākās izglītības jomas reputāciju, jo tā skar visas valsts intereses. "LU Satversmes sapulcē notikušo vēlēšanu publiska iztirzāšana vairāku mēnešu garumā, neuzrādot attiecīgus pierādījumus, kaitē ne tikai mūsu valsts lielākās augstskolas, bet arī visas augstākās izglītības sistēmas prestižam," pauda organizācijā, piebilstot, ka Augstskolu reputācijai un prestižam ir milzīga loma, iekļaujoties starptautiskajā apritē un konkurējot ar citām Eiropas augstskolām. LU ir viena no divām Latvijas augstskolām, kuras Eiropas Komisija šā gada jūnijā apstiprināja jaunajā iniciatīvā "Eiropas universitātes".

Peripetijas attiecībā uz LU rektora vēlēšanu procesu ir nozīmīgas arī simboliskā līmenī, jo LU tika izveidota tūlīt pēc Latvijas valsts dibināšanas un šā gada septembrī tā svinēs savu 100 gadu jubileju. Rektoru padome uzskata, ka sabiedrībā jāveicina diskusijas par LU misiju un mērķiem arī nākamajā tās darbības simtgadē, aicinot attiecības starp Latvijas valsti, proti, valsts pārvaldes augstākajiem orgāniem, un Latvijas augstskolām balstīt savstarpējā cieņā, atklātībā un tiesiskumā.

Tādējādi Rektoru padome aicina Ministru kabinetu rīkoties saskaņā ar likumu un pieņemt tiesisku, nevis politisku lēmumu, respektējot augstskolu autonomiju un augstskolas kā pašpārvaldes institūcijas statusu. Rektoru padome izsaka lūgumu nepieļaut "esošās situācijas tālāku manipulatīvu eskalāciju, kas jau vērojama atsevišķu politiķu publiskos izteicienos".

Augstskolu autonomija ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības augstākās izglītības un pētniecības nodrošināšanas pamatprincips, kas ir nozīmīgs ne tikai pilnvērtīgas un ilgtspējīgas nacionālās augstākās izglītības attīstības, bet arī internacionalizācijas kontekstā, atgādināja Rektoru padomē, piebilstot, ka tikai patiesi autonomas augstskolas, kurām pieejami attīstībai nepieciešamie resursi, spēs pilnvērtīgi kalpot Latvijas sabiedrības vajadzībām.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots IKVD atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu. LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LU studējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.