Menu
 

IZM prioritāro pasākumu īstenošanai 2020. gadam nepieciešami 128 miljoni eiro

  • Autors:  LETA
Foto: Saeimas administrācija Foto: Saeimas administrācija

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāro pasākumu īstenošanai, kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, zinātnes bāzes finansējumam un sporta nozares attīstībai nepieciešami 128 miljoni eiro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre sacīja, ka prioritārie pasākumi ir arī jaunatnes politikas īstenošana un, respektējot, ka sporta skolās pieaug audzēkņu skaits, ir nepieciešams veicināt sporta nozares attīstību.

Ministrija ir aprēķinājusi, ka kopumā prioritāro pasākumu īstenošanai nepieciešami 128 miljoni, tomēr no sarunām par valsts budžetu ir skaidrs, ka šādu summu 2020. gadam nav iespējams piešķirt, stāstīja Šuplinska. Viņa uzsvēra, ka "fiskālā telpa ir ierobežota un visam nauda netiks nepiešķirta", tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš paudis, ka zinātne un izglītība ir nākamo gadu prioritāte, tamdēļ viņa vieš cerību sasniegt iecerētās pārmaiņas.

Šuplinska stāstīja, ka šī gada laikā tiks risināti tie jautājumi, kas ir saistīti ar skolu tīkla sakārtošanu, un tam ir vairāki ietekmējošie faktori, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, proti, cik lielā mērā izglītības un skolu politiku ir sakārtojušas tieši pašvaldības un kā tās redz šo attīstību. Viņasprāt, tas var ietekmēt plānoto minimālo skolēnu skaitu klasēs, izmantojamo infrastruktūru, kā arī sistēmu, kas radīta skolēniem.

Tāpat no 2020. gada notiek pāreja uz kompetencēs balstītu izglītību 1., 4., 7. un 10. klasēs. Notiks jaunu mācību līdzekļu ienākšana, kā arī sistēmas "Nauda seko skolēnam" pārskatīšana un atbalsta sistēmas radīšana skolotājam.

Pēc sēdes LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA sacīja, ka Šuplinska ir norādījusi, ka pedagogu minimālā atalgojuma apmēra nodrošināšana ir prioritāte, un pauda cerību, ka arī valdošā koalīcija sadzirdēs ministres prasību un piešķirs pedagogiem atalgojumu 750 eiro apmērā arī nākamgad, tomēr, ja nesadzirdēs, tad Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība "nāks palīgā".

Vaicāta par pedagogu atalgojuma pieaugšanu, Vanaga stāstīja, ka pieņemtais atalgojuma paaugstināšanas grafiks paredz, ka no nākamā gada septembra pedagogu algai jābūt 790 eiro. "Cenu kāpums un inflācija nekompensē algu paaugstinājumu, un skolu tīkla optimizācija neiedod nepieciešamo finansējumu algu kāpinājumam, tā kā finansējums ir nepieciešams no valsts budžeta," uzstāja Vanaga.

Ja pedagogu atalgojuma jautājums netiks risināts, tad, pēc Vanagas domām, var gatavoties ļoti akūtam pedagogu trūkumam jau tuvāko gadu laikā un tad nekas neveicinās jauniešus izvēlēties pedagogu profesiju. "Pie šīs dienas vakancēm, īpaši pirmsskolās, tas būtu ļoti vieglprātīgs, riskants un tuvredzīgs lēmums," pauda arodbiedrības priekšsēdētāja.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.