Pirmdien ap 20 000 pirmsskolu audzēkņu sāks mācības pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir "zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā".

Mācību satura apguves norise un plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti programmā norādīti trim pirmsskolas izglītības posmiem. Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna vecums, proti, 1. posms atbilst vecumam no 1,5 gadiem līdz 3 gadiem, 2. posms – no 3 gadiem līdz 5 gadiem, bet 3. posms – no 5 gadiem līdz 6 gadiem.

"Skola2030" pirmsskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece aģentūrai LETA sacīja, ka jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas galvenie ieguvumi ir bērnu patstāvība un tas, ka mācību procesā skolotāji kļūs brīvāki. Viņa stāstīja, ka mācību pieejā mainās skolotāja un bērna loma. Bērni paši iesaistīsies mācību procesā, būs aktīvi un veidos savu izpratni, tādā veidā palielinot savu motivāciju, interesi un atbildību. Ar šo jauno sistēmu tiek piedāvāts ilgāks laiks jaunu lietu apguvei un mācīšanās notiks iedziļinoties.

"Būtiski, ka mācību procesā bērns tiks īpaši uzraudzīts, jo skolotāji novēros, cik tālu bērns ir ticis, kādas prasmes apguvis, un tālāk mācību procesā tās tiks papildinātas," skaidroja Miesniece. Viņa uzsvēra, ka svarīgas pārmaiņas ir arī skolotājiem, jo viņi kļūs par mācību plānotājiem, un šī loma palielinās laika veltīšanu plānošanai un novērošanai. Jaunā kompetenču pieejā balstītā sistēma padarīs skolotāju brīvāku mācību procesā, jo pedagogi varēs vairāk laika atvēlēt mācību procesa vērtēšanai un progresa noteikšanai.

Tāpat Miesniece stāstīja par sistēmas izaicinājumiem, kas varētu rasties pārejas procesā. "Pirmsskolas skolotāji ir ļoti atvērti jauniem paņēmieniem un pieredzēm, bet neviens nevar no nākamās dienas pilnībā izmainīt savu mācību pieeju, tāpēc skolotājiem gluži kā bērniem ir jāpieņem, ka ir atļauts kļūdīties," uzsvēra eksperte. Ja sākumā neizdodas kā rakstīts vadlīnijās, skolotājiem nevajag pārdzīvot, stāsta Miesniece, bet turpināt mācīties un darīt to ar prieku. Tāpat viņa skaidroja, ka pedagogiem ir ļauts izmantot gan šīs vadlīnijas, gan arī citus uzskaitītos materiālus.

Bažas radot vecāku attieksme, proti, vai vecāki sapratīs jauno pieeju. "Ne vienmēr tieši bērna gatavais darbs ir apliecinājums tam, cik tālu bērns ir ticis, bet svarīgi ir sekot bērna attīstības dinamikai, un to var darīt, tikai sadarbojoties ar skolotāju," stāstīja eksperte. Viņa aicina vecākus pārrunāt bērnu attīstību ar pedagogu un vērot, kā atvase kļūst patstāvīgāka un atbildīgāka.

Kā ziņots, pilnveidoto mācību saturu un pieeju ieviesīs pakāpeniski. Šogad no 1. septembra pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas sāks mācīties pirmsskolas audzēkņi, nākamgad tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs arī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021./2022. mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests arī 2., 5., 8. un 11. klasē, savukārt visā izglītības sistēmā jaunais mācību saturs pilnībā tiks ieviests 2022./2023. mācību gadā.