Bērni kā ķīlnieki. Ministres ieceri pašvaldības vērtē kā bezatbildīgu ^{Apriņķis.lv}

Šobrīd brīvpusdienas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta tiek finansētas visiem 1.–4. klases skolēniem. Tas ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro, un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi tiek nodrošināti aptuveni 80 tūkstoši bērnu, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro. Ministrija pirmo četru klašu audzēkņiem pusdienas apmaksā jau vairākus gadus, taču nu nākusi klajā ar ierosinājumu, ka bezmaksas ēdināšana būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija esot izglītības nodrošināšana.

Pašvaldības asi iebilst pret ieceri

Lūdzot Pierīgas pašvaldības izteikt viedokli un komentēt IZM ieceri pārtraukt bezmaksas pusdienu nodrošināšanu sākumskolas klašu skolēniem, “Rīgas Apriņķa Avīze” saņēma atbildes ar visai asu reakciju, tostarp, ka šāda iecere nav ar pašvaldībām apspriesta un nav noskaidrota to iespēja pārņemt no valsts brīvpusdienu nodrošināšanu jaunāko klašu skolēniem. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka “tas ir bezatbildīgi! Kārtējā reize, kad valsts uzsāk iniciatīvu, pieradinot cilvēkus pie subsīdijām, bet pēc tam atbildību uzgrūž uz pašvaldību pleciem. Tā vietā, lai veidotu atbildīgu, pārdomātu, uz ģimeni un bērnu skaita pieaugumu vērstu politiku, tā vietā, lai kompleksi skatītu ģimeņu ar bērniem vajadzības pirmsskolas un skolas vecumposmā, tiek raustīts viens deķītis un pārlikts uz pašvaldību atbildību.”

Olaines novada pašvaldības viedokli pauda sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina: “Uzskatām, ka ir ļoti nekorekti kārtējo reizi pieņemt kārtību kā obligātu, bet pēc tam atteikties no valsts finansēšanas, uzliekot funkcijas pašvaldībai, kuru izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta izdevumu palielināšanos. Jo valsts uzliek papildu funkciju, bet nenodod finanšu līdzekļus pašvaldībai šīs funkcijai veikšanai. Ņemot vērā to, ka Olaines novada pašvaldībā iepriekšējā mācību gadā bija 819 sākumskolas skolēni, tiks radīts papildu finanšu slogs 198 870 eiro apmērā gadā. Ja IZM iecere tiks pieņemta, par turpmāko 1.–4. klašu nodrošināšanu ar brīvpusdienām lems Olaines novada dome un, iespējams, finansēs to no pašvaldības budžeta. Bet šajā gadījumā nāksies atteikties no kādas citas pašvaldības ieceres vai projekta, piemēram, pirmsskolas skolotāju algas likmes palielināšanas virs Ministru kabineta noteikumos noteiktās, jo pirmsskolas skolotāju algas (izņemot obligātās sagatavošanas vecuma bērnu) sedz no pašvaldības budžeta, vai arī netiks realizēta kādas iestādes atjaunošana, renovācija vai attīstības projekts.”

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis: “Krimuldas novada pašvaldība ir uzsākusi darbu pie 2020. gada budžeta plānošanas, un šāda pēkšņa iecere par jaunu iniciatīvu finansēšanu ir kā auksta duša un rada nepieciešamību iesākto plānošanas darbu sākt no jauna. Nav runa par to, atbalstām vai neatbalstām iniciatīvas būtību, bet gan par ilgtermiņa plānošanas, racionālas un atbildīgas rīcības trūkumu, savstarpēju nerēķināšanos.”

Līdzīga reakcija arī citur

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri no valsts uz pašvaldības pleciem pilnībā pārlikt brīvpusdienu finansēšanu jaunāko klašu skolēniem: “Ķekavas novada pašvaldība no valsts kā dotāciju brīvpusdienām 1.–4. klašu skolēniem saņēma 280 000 eiro gadā. Tā ir ievērojama summa, kuru valsts vēlas pārlikt uz Ķekavas novada pašvaldības pleciem. Jau šobrīd pašvaldība no sava budžeta ik gadu piešķir brīvpusdienām 250 000 eiro. 

Šāda IZM iecere nav apspriesta arī ar pašvaldībām, jo īpaši Pierīgas pašvaldībām, kur skolēnu skaits ar katru gadu strauji pieaug. Jāatgādina, ka pašvaldībām jau ir nogrieztas iespējas saņemt valsts aizdevumus, tajā skaitā arī izglītības infrastruktūras attīstībai un būvniecībai. Arī Ķekavas novada pašvaldība šobrīd gaida rindā uz aizdevuma saņemšanu trim izglītības projektiem, lai, tos īstenojot, ilgtermiņā varētu nodrošināt ar papildu vietām gandrīz 1300 bērnu.

Pašvaldība vēlas Ķekavas vidusskolai piebūvēt moduļu ēku, uzbūvēt Baložu vidusskolas piebūvi un sporta laukumu, kā arī iegādāties zemi jaunas skolas būvniecībai Katlakalnā. Šo projektu pieteikumi aizņēmumu saņemšanai jau no gada sākuma stāv iesniegti Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē, un vēl joprojām ir neziņa, būs aizdevums vai ne.

Ja IZM neatkāpsies no savas ieceres, pašvaldībai būs jāizvērtē savas budžeta iespējas un atbalsta veidi.”

Arī Stopiņu novada pašvaldība iebilst pret ieceri, saucot to par bezatbildīgu: “Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumu par ieceri pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem uzskatām par bezatbildīgu,” uzsver Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.

Ironiski lakonisks par iespēju pārcelt brīvpusdienu finansējuma slogu uz pašvaldību pleciem ir ilggadējais Babītes mērs Andrejs Ence, kurš uzsver, ka no valsts puses vispirms pienāktos pildīt likumā solīto: “Ideja par brīvpusdienu finansēšanu jaunāko klašu skolēniem šķiet pieņemama tikai pie nosacījuma, ka valsts finansē pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas, kā tas savulaik bija noteikts likumā.”

Atsevišķās pašvaldībās problēmu nebūtu

Apkopjot visas saņemtās atbildes, “Rīgas Apriņķa Avīze” secināja, ka atsevišķās Pierīgas pašvaldībās brīvpusdienas bērnudārzos un skolās jau šobrīd tiek apmaksātas un šīm pašvaldībām, arī īstenojot IZM ieceri, nekas būtiski nemainītos. Tā, piemēram, Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte skaidro, ka jau šobrīd pašvaldība apmaksā brīvpusdienas visiem skolēniem: “Visās Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārziņā esošajās skolās visiem 1.–12. klašu skolēniem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas kopš 2013. gada tiek piešķirtas pašvaldības apmaksātas pusdienas. No 2014. gada pašvaldība apmaksā ēdināšanu arī visiem bērnudārzu audzēkņiem. 2019. gada budžetā šim mērķim pašvaldība paredzējusi 1,5 miljonus eiro.”

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa atzīst, ka pašvaldību iespējas šajā jautājumā ir dažādas, turklāt jāņem vērā, ka daudzas pašvaldības jau ilgstoši saņem līdzekļus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda savu pamata funkciju veikšanai, un būtu tikai normāli, ja valsts uzdotai funkcijai sekotu līdzi arī valsts finansējums. Carnikavas novadā pašvaldība finansē brīvpusdienas, bet tas prasot ievērojamus finanšu līdzekļus: “Carnikavas novada pašvaldība jau kopš 2008. gada finansē pusdienas Carnikavas pamatskolas skolēniem – līdz pat 9. klasei. Taču atkarībā no izglītojamo un izglītības iestāžu skaita pašvaldībā šie tēriņi var būt ļoti lieli,” uzsver Daiga Mieriņa.

Varētu finansēt tikai daļu brīvpusdienu

Uzklausot dažu Pierīgas pašvaldību atbildes, rodas secinājums, ka šīs ieceres īstenošana varētu nozīmēt to, ka daži skolēni brīvpusdienas saņems, daži ne, proti, diferencētu pieeju brīvpusdienu piešķiršanā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka daudzām pašvaldībām naudas visu skolēnu brīvpusdienām nepietiks. “Ņemot vērā skolēnu skaitu, Mārupes novadā šādu funkciju pārņemšana būtu ievērojams finansiāls slogs pašvaldībai,” situāciju novadā skaidro Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde. “Mūsu gadījumā varētu diskutēt par atbalsta noteikšanu atsevišķām sabiedrības grupām.”

Ideja par pabalstu, sociālās palīdzības un citu veidu atbalsta piešķiršanu atkarībā no personas vai ģimenes ienākumiem vairākkārt apspriesta sabiedrībā un publiskajā telpā, un galvenais pretarguments tam lielākoties ir dārgā sistēmas administrēšana, kas prasītu papildu resursus, lai izvērtētu konkrēto personu ienākumus un atbalstu mērķtiecīgi novirzītu katra konkrētajām vajadzībām. Savukārt sociālais taisnīgums prasa rīkoties tieši tā.

Atbalstu idejai par diferencētu pieeju brīvpusdienu saņemšanai pauž Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks: “Cilvēkam ar zemiem ienākumiem par vienu un to pašu pakalpojumu ir jāmaksā tikpat, cik personai ar augstiem ienākumiem. Piemēram, Vācijā, kur skolās un dārziņos visiem ir vienādas pusdienas, trūcīgie un daudzbērnu ģimenes par tām maksā mazāk, turīgie – vairāk. Mūsu valstī visiem – gan turīgajam, gan trūcīgajam – pienākas brīvpusdienas. Šādā veidā valsts šķērdē naudu, bet nerada stimulus – ne ģimenes veidošanai, ne arī kādā veidā ļauj ģimenēm saimnieciski plānot dzīvi. Būtu jābūt sistēmai, kad ģimenēs, kurās ir vairāk bērnu, maksājumu slogs ir mazāks, savukārt tiem, kuriem nav bērnu, maksājumu slogs ir lielāks,” atzīst M. Sprindžuks.