Menu
 

Valdībā apstiprināts jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Lai ikvienam vidusskolēnam dotu iespēju iedziļināties mācību saturā, ar kuru saistītas viņa nākotnes ieceres vai intereses, jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts piedāvās mācību saturu apgūt trīs līmeņos. To nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais valsts vispārējās vidējās izglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugi, kas otrdien apstiprināti valdībā.

IZM skaidro, ka šobrīd visiem skolēniem vidējās izglītības pakāpē ir jāapgūst vienāds izglītības standartā noteiktais saturs vispārizglītojošajos priekšmetos. Tajā pašā laikā profesionālās izglītības iestādēs, vidusskolās un valsts ģimnāzijās atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, mācību stundu skaits var atšķirties pat divas reizes, taču valsts pārbaudījumi visiem ir jākārto vienādi.

Jaunajā standartā mācību process ir veidots trīs mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, lai izglītības iestāde uz sasniedzamo rezultātu pamata var piedāvāt izglītības programmu, kur skolēni apgūs savām profesionālajām interesēm atbilstošu mācību saturu. Vispārīgajā apguves līmenī ir noteikti sasniedzamie rezultāti, ko apgūst ikviens skolēns vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pakāpē. Optimālajā līmenī definētais mācību saturs ir būtiski svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai, savukārt augstākajā līmenī noteiktais mācību saturs nepieciešams skolēna iecerētajām studijām augstskolā.

Atšķirībā no spēkā esošā izglītības standarta, jaunajā standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi – tie ietver zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un caurviju prasmes. Rezultāti ir formulēti septiņās mācību jomās, lai mazinātu mācību satura sadrumstalotību un mācību procesā varētu veltīt atbilstošu laiku un vērību dzīvei nepieciešamo vispārīgo prasmju, tai skaitā kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas, sadarbības u.c. prasmju attīstībai.

Mācību jomās plānotos sasniedzamos rezultātus skolēni apgūs mācību priekšmetos, kas tiek īstenoti kursos. Tie izveidoti tā, lai, kādā no mācību jomām mācoties mazāka apjoma pamatkursus, skolēnam rodas iespēja vairāk laika veltīt izvēlēto padziļināto kursu apguvei citās mācību jomās.

Kā norāda ministrijā, aptuveni 70% mācību satura apguvei atvēlētā laika skolēni mācīsies obligāti apgūstamā satura daļu, bet aptuveni 30% no mācību satura apguvei atvēlētā laika apgūs savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Šāda mācību darba organizācija dod iespēju skolēniem 10. un 11. klasē nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto visās mācību jomās, bet 11. un 12. klasē mācīties padziļināti šaurāku mācību jomu loku.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī valsts pārbaudes darbu organizēšanā un vērtēšanā. Piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos – optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.

Plānots, ka jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī un to ieviesīs pakāpeniski, sākot ar 10. klasi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.