Menu
 

IZM: 2020.gadā brīvpusdienas 1.-4.klašu skolēniem valsts un pašvaldības nodrošinās solidāri

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Pārskatot ministrijas budžetu 2020. gadam, atkārtoti tika konstatēts, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai IZM darbībai, kuras pienākums primāri ir gādāt par izglītības saturu, metodoloģiju un kvalitāti. Kvalitātes jēdziens sevī ietver arī mācību procesa organizēšanai nepieciešamo infrastruktūru, objektu un pakalpojuma pieejamību, sakārtotu un drošu emocionālo un fizisko vidi, bet tieši tāpēc pašvaldības kā skolu dibinātājas ir līdzatbildīgas izglītības funkcijas veikšanā, uzskata IZM.

Tādēļ Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes lēmums nosaka: Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020. gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem no 2020. gada 1. janvāra un grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020. gada 1. janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

IZM uzsver, ka nevienā brīdī nav apšaubīta pusdienu nepieciešamība skolā, jo ir skaidrs, ka tas ir viens no skolēna veselības, attīstības, labsajūtas pamatnosacījumiem. Jautājums bija nevis par to, vai pusdienām skolā jābūt, bet gan – kas tās apmaksās.

IZM nav pilnīgu datu par pašvaldību piedalīšanos brīvpusdienu nodrošināšanā, bet 2018. gadā iegūtā informācija liecina – pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 miljonus eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un, protams, risinot arī novada sociālās problēmas.

Pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu, netērējot lielāko daļu finansējuma infrastruktūras uzturēšanas un sakārtošanas izdevumiem, pārstrukturējot finansēšanas modeli (skolas pamatvajadzību grozs), var mainīties arī situācija valsts un pašvaldības funkcijās un atbildībā, nodrošinot izglītības procesu izglītojamajam.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.