LIZDA vadītāja: Jaunais mācību saturs vien daļēji atrisinās studējošo izteikti atšķirīgo zināšanu līmeni

Šonedēļ tika prezentēti arodbiedrības veiktās aptaujas rezultāti par augstākās izglītības mācībspēku darba apstākļiem Latvijā. Tajā kā galvenos izaicinājumus darbā ar studentiem 88% respondentu norādījuši studējošo izteikti atšķirīgo zināšanu līmeni.

Aptaujas dalībnieki apgalvoja, ka arvien palielinās zināšanu un prasmju atšķirības, kas iegūtas iepriekšējās izglītības vietās, kā arī studējošajiem ir izteikti atšķirīga izpratne par studiju procesu.

Vanaga skaidroja, ka jaunais kompetenču pieejā balstītais mācību saturs kā ideja ir uzteicama, tomēr, viņasprāt, nepieciešams pārskatīt arī skolu skolotāju slodzi, tā kā normatīvie akti paredz skolotājam individuālāku pieeju katram skolēnam, lai pedagogs var šo katra izglītojamā izaugsmi veicināt.

Tāpat viņa uzsvēra, ka arī ģimenēm jāuzņemas atbildība par savu bērnu izglītošanu un pedagogiem savā starpā ciešāk jāsadarbojas, lai būtu kompetencēs balstīta izglītība un mācību priekšmeti būtu sasaistīti.

"Tomēr tam nepietiek laika, un to pierādīja pilotskolas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija tikai kaut kad nākotnē plāno pārskatīt slodžu veidošanās principus," pauda priekšsēdētāja. Viņasprāt, lielajās klasēs ir jābūt arī skolotāja palīgam, jo vienam pedagogam ir ļoti grūti veicināt katra skolēna izaugsmi, īpaši, ja klasē ir teju 30 un vairāk skolēnu.

"Tas viss kopumā var ietekmēt kompetencēs balstītā satura īstenošanu, rezultātus un, visticamāk, šī zināšanu līmeņu atšķirība var saglabāties," norādīja Vanaga.

Kā ziņots, pilnveidoto mācību saturu un pieeju ieviesīs pakāpeniski. Šogad no 1.septembra pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas sāks mācīties pirmskolas audzēkņi, nākamgad tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs arī 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests arī 2., 5., 8. un 11.klasē, savukārt visā izglītības sistēmā jaunais mācību saturs pilnībā tiks ieviests 2022./2023.mācību gadā.