Menu
 

Rumāņu viesi Siguldas novadā uzteic Latvijas izglītību Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Kopīgā pastaigā pa Siguldu Mores skolēni un viesi no Rumānijas apmeklēja Svētku laukumu, pils kompleksu un Paradīzes kalnu. Foto – Raivis Dzintars Kopīgā pastaigā pa Siguldu Mores skolēni un viesi no Rumānijas apmeklēja Svētku laukumu, pils kompleksu un Paradīzes kalnu. Foto – Raivis Dzintars

No 2. līdz 7. oktobrim Siguldas novadā viesojās desmit bērni un trīs skolotājas no Rumānijas. Tas bija noslēdzošais posms gadu ilgam “Erasmus+” projektam, ko vadīja Mores pamatskola. Mores pamatskolai tas bija pirmais šāda veida starptautiskas sadarbības projekts, un tajā piedalījās un uz Rumāniju devās arī bērni ar īpašām vajadzībām.

Meklē sadarbības partneri pēc līdzības principa

Mores pamatskolas direktores vietniece izglītības un audzināšanas jomā un “Erasmus+” projekta vadītāja Kristīne Grāvīte “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja par projekta norisi un sadarbības partneru meklēšanu: “2018. gada 8. oktobrī Mores pamatskola sāka īstenot “Erasmus+” pieredzes apmaiņas projektu “Jauna mācību pieredze skolām, kas īsteno iekļaujošo izglītību”. Projekta mērķis bija pieredzes gūšana, lai pilnveidotu un attīstītu skolotāju mijiedarbību ar izglītojamajiem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Projekta mērķa sasniegšanai tika īstenotas vairākas aktivitātes, tostarp pedagogu un skolēnu pieredzes apmaiņa starp projekta partnervalstīm Rumāniju un Latviju.

Tik vērienīgu starptautisku projektu Mores pamatskola īstenoja pirmo reizi. Tas ilga vienu gadu, un projekta laikā pieredzes apmaiņā no Latvijas uz Rumāniju devās vienpadsmit skolēni un septiņi pedagogi, savukārt Latvijā tika uzņemti astoņi pedagogi un desmit skolēni no Rumānijas.

Jāuzsver, ka projektā vienlīdzīgas iespējas bija piedalīties bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Mores pamatskola, gatavojoties Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas pamatdarbības Nr. 2 (KA2) “Skolu apmaiņas partnerības” projekta iesniegšanai, ļoti rūpīgi izvērtēja potenciālos projekta partnerus. Viens no izvēles kritērijiem bija partneru pieredze projektu īstenošanā, kā arī Mores pamatskolai bija svarīgi atrast partneri no nelielas skolas, vēlams ar līdzīgu skolēnu un pedagogu skaitu. Tas bija svarīgi, lai skolu apmaiņa būtu praktiska un efektīva, jo mācību darba organizācija, mācību metodes u.tml. lielās pilsētas skolās ne vienmēr varētu būt izmantojams nelielās lauku skolās.

Sadarbības partneris – Maguras skola (Scoala Gimnaziala Magura) Rumānijā – tika atrasts, izmantojot “eTwinning” platformu, kurā Mores pamatskola bija ievietojusi savu projekta ideju un īsu projekta aprakstu. Mores pamatskolas aicinājumam “eTwinning” platformā dalībai projektā atsaucās vairāki potenciālie partneri. Izvērtējot viņu devumu, tika nolemts sadarboties ar Maguras skolu, jo tai bijusi liela pieredze dažādu starptautisku projektu, tostarp “Erasmus+” programmas, īstenošanā. Turklāt Rumānijas skola, līdzīgi kā Mores pamatskola, atrodas valsts lauku teritorijā, ir neliela, un tajā mācās salīdzinoši maz skolēnu, kas dod iespēju katram skolēnam mācību procesā pievērsties individuāli.

Mores pamatskolai šā projekta īstenošana bija jauns izaicinājums, tāpēc Rumānijas kolēģu pieredze un atbalsts ļoti noderēja dažādu projekta aktivitāšu ieviešanā.”

Četri pieredzes apmaiņas braucieni

Gada laikā tika organizēti četri pieredzes apmaiņas braucieni starp Latviju un Rumāniju. Kristīne Grāvīte stāsta: “Pirmā pieredzes apmaiņas notika 2018. gadā, kad no 3. līdz 7. decembrim pieci Mores pamatskolas pedagogi viesojās Rumānijas sadarbības skolā. Pieredzes apmaiņas laikā Mores pamatskolas pedagogi apguva jaunas mācību un novērtēšanas metodes, iepazinās ar Rumānijas pieredzi iekļaujošās izglītības īstenošanā, vadīja mācību stundas Rumānijas skolēniem, kā arī iepazinās ar Rumānijas kultūru un tradīcijām.

Savukārt šogad no 4. līdz 8. februārim rumāņu kolēģi apmeklēja Mores pamatskolu. Mores pamatskolas komanda Rumānijas pedagogiem bija sarūpējusi plašu programmu, kuras ietvaros projekta partneriem bija iespēja gūt jaunu pieredzi un atziņas. Projekta partneri piedalījās Mores pamatskolas pedagogu organizētajās mācību stundās un praktiskajās nodarbībās, īpašu uzmanību pievēršot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai stundās, kā arī skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem iekļaušanai mācību procesā. Piemēram, angļu valodas un matemātikas atklātajās stundās skolēniem dažādu uzdevumu veikšanai bija jāizmanto planšetdatori, savukārt mājturības stundās Mores skolēni kopā ar Rumānijas pedagogiem lēja krāsainas un smaržīgas sveces. Rumānijas kolēģiem tika demonstrēta arī mūzikas stunda, kurā piedalījās gan pirmsskolas grupas bērni, gan skolēni ar viegliem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Vizītes laikā sadarbības partneriem bija iespēja iepazīt, kā Siguldas novadā tiek nodrošināta bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrācija. Biedrības “Cerību spārni” darbinieki demonstrēja Rumānijas pedagogiem dažādas darbnīcas, kurās bērni un jaunieši darbojas praktiski, tādējādi palīdzot viņiem būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Jaunrades centra direktore Ilze Šulte un Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” vadītāja Katrīna Leitāne iepazīstināja ārvalstu kolēģus ar Siguldas bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām. Savukārt ar Siguldas Sporta centra piedāvātajām aktivitātēm Rumānijas kolēģus iepazīstināja tā vadītājs Juris Dzenis. Rumānijas kolēģi īpaši pārsteigti un gandarīti bija par tikšanos ar Laurenču sākumskolas sporta skolotāju – rumāni Paulu Luisu Popu (Paul Luis Popa), kurš iepazīstināja savus tautiešus ar mācību procesa organizāciju Laurenču sākumskolā.

Vizītes laikā Rumānijas kolēģiem bija iespēja iepazīties ar Siguldas vēsturi, apskates objektiem, kā arī baudīt Siguldas piedāvātās aizraujošās aktivitātes.

Rumānijas kolēģiem šī bija pirmā viesošanās reize Latvijā, un visi augstu novērtēja gūto pieredzi iekļaujošās izglītības jomā Mores pamatskolā, kā arī Siguldas piedāvātās iespējas bērniem un jauniešiem izglītības, sporta un kultūras jomā.

Šā gada aprīļa beigās norisinājās projekta trešā aktivitāte – vienpadsmit Mores pamatskolas skolēni (pieci vispārizglītojošās un seši speciālās izglītības programmas skolēni) un divi skolotāji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Rumāniju.

Lai piedalītos pieredzes apmaiņas programmā, Mores pamatskolas skolēniem tika organizēts konkurss. Konkursā tika vērtētas viņu angļu valodas prasmes, mācību sekmes, kā arī attieksme pret mācību darbu un skolas vērtībām kopumā. Skolēniem bija jāraksta eseja angļu valodā par sevi, saviem hobijiem, kā arī par savu motivāciju doties apmaiņas braucienā uz Rumāniju. Konkursā vienlīdzīgas iespējas bija piedalīties visiem skolēniem, tostarp skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pirms pieredzes apmaiņas brauciena Mores pamatskolas pedagogi organizēja sanāksmes gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kurās stāstīja par Rumānijas tradīcijām, sadzīves apstākļiem, mācību procesu skolā u.c.

Pieredzes apmaiņas laikā skolēni piedalījās rumāņu kolēģu gatavotajās mācību stundās, piemēram, rumāņu valodas, sociālo zinību un datorikas stundās. Mores skolēniem tika piedāvāts arī plašs mācību vizīšu spektrs. Ārpusskolas mācību vizīšu laikā Latvijas skolēni apmeklēja Rumānijas ievērojamākās vietas – dubļu “vulkānus”, Parlamenta pili Bukarestē, Branas jeb Drakulas pili, Brīvdabas muzeju u.c. Daudziem skolēniem lidojums uz Rumāniju bija pirmais tālais ceļojums, tāpēc arī šī pieredze skolēnos radīja pozitīvus iespaidus.

No 2. līdz 7. oktobrim norisinājās projekta ceturtā aktivitāte, kuras laikā trīs Maguras skolas pedagogi un desmit skolēni viesojās Siguldas novada Mores pamatskolā. Rumāņu skolēni un pedagogi piedalījās Mores pamatskolas pedagogu vadītajās mācību stundās – mūzikas stundā, kā arī datorikas stundās, kurās skolēni veidoja savus robotus.

Mores pamatskola Rumānijas viesiem bija sagatavojusi plašu ārpusskolas aktivitāšu klāstu. Mācību vizīšu ietvaros viesi apmeklēja Mores kauju muzeju, Mores briežu dārzu, zinātkāres centru “ZINOO”, Cēsu pili, kā arī iepazinās ar mākslas vērtībām mākslas muzejā “Rīgas birža”, apskatīja Vecrīgas ievērojamākās vietas un, protams, devās rudenīgā pastaigā pa Siguldas takām.

Visās projekta aktivitātēs piedalījās arī Mores pamatskolas skolēni, kuri saviem Rumānijas draugiem palīdzēja kā mācību stundu, tā arī ārpusskolas mācību vizīšu laikā.

Mores pamatskola izsaka pateicību visām viesģimenēm, kuras uzņēma Rumānijas skolēnus, dodot viņiem iespēju iepazīt arī Latvijas ģimeņu ikdienas ritmu.

Šā gada 8. oktobrī gadu ilgušais projekts noslēdzās. Mores pamatskolu un Rumānijas kolēģus vēl sagaida nopietns darbs – projekta atskaites iesniegšana Valsts izglītības un attīstības aģentūrā.

Mores pamatskola ir ļoti gandarīta par iespēju vadīt un īstenot “Erasmus+” projektu. Jāteic, ka reizēm skolēni un pedagogi projekta īstenoto aktivitāšu laikā jutās piekusuši, jo abu partnervalstu apmaiņas programmas bija ļoti piepildītas. Tomēr pieredze un emocijas, ko projekta laikā guva gan skolēni, gan skolotāji, ir neatsveramas. To, ka projektu bija vērts īstenot un projekta programma bija lietderīga, apliecina abu valstu skolēnu teiktais: “Cik žēl, ka jādodas prom! Mēs gribam vēl!”

Mores pamatskola ir gatava turpināt dalību “Erasmus+” programmā arī turpmāk, turklāt Rumānijas kolēģi jau ir izteikuši piedāvājumu Mores pamatskolai sadarboties arī nākotnē.”

Rumāņu un franču valodas skolotāja un skolas direktore Jūlija Kristiana, sākumskolas skolotāja Nikoleta Popesku un sporta skolotāja Magdalēna Mirea. Skolotājām ir liela starptautiskās sadarbības pieredze, arī šogad Maguras skola piedalās astoņos “Erasmus+” projektos. Foto – Marta Dzintare


Rumāņu skolotājas: Latvijā ir ļoti sakopta vide

“Rīgas Apriņķa Avīzei” bija iespēja aprunāties ar rumāņu skolotājām, kuras dalījās savos iespaidos par Latviju un pastāstīja arī par savu dzimteni.

– Kāda ir jūsu pieredze ar “Erasmus” projektiem?

Jūlija: Par skolotāju strādāju jau vienpadsmito gadu un piecus gadus darbojos “Erasmus” komandā. Mūsu skola aktīvi piedalās starptautiskos projektos – esam viesojušies Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Lielbritānijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijā, Islandē, Lietuvā. Šogad mūsu skola piedalās astoņos “Erasmus” projektos. Mūsu skola nav liela, tajā mācās aptuveni 100 bērnu līdz 15 gadu vecumam. Atšķirībā no Mores skolas mums nav speciālo izglītības programmu, bērnus ar īpašām vajadzībām integrējam parastajās klasēs. “Erasmus” projektos piedalās skolēni, kuri var uzņemt pie sevis viesskolēnus un kuri runā angliski. Dažreiz vecāki nevēlas laist bērnus uz citām valstīm, jo viņi vēl ir mazi. Jaunākajiem bērniem, kuri devušies pieredzes apmaiņā, ir tikai desmit gadu. Šie ceļojumi stiprina bērnu pārliecību par sevi, veicina patstāvību un uzlabo komunikācijas prasmes. Tā arī ir papildu motivācija uzlabot angļu valodas zināšanas.

– Kādi ir jūsu spilgtākie iespaidi par Latviju, par Mores skolu?

Magdalēna: Skaisti, ka Siguldā un Morē daba, mežs ir tik tuvu, viss ir ļoti sakopts un tīrs. Tāpat pozitīvi pārsteidza, cik daudz jums skolā ir dažādu materiālu, uzskates līdzekļu. Piemēram, mums ir mūzikas stundas, bet nav mūzikas instrumentu. Rumānijā nav arī tāda mūzikas skolu tīkla kā Latvijā. Ja bērns grib apgūt kāda instrumenta spēli, jāmācās privāti. Rumānijā skolēnu vidū populārs ir sports, spēlējam futbolu, handbolu, basketbolu, volejbolu, kā arī rumāņu sporta veidu oina, kas ir līdzīgs amerikāņu beisbolam. Daudzi bērni nodarbojas ar dejošanu – dejo gan tautas dejas, gan citus deju stilus. Bieži notiek dažādas sporta un deju sacensības.

Jūlija: Manuprāt, galvenā atšķirība skolu programmās ir tā, ka Rumānijā mācības ir vairāk teorētiskas. Skolēni daudz lasa, raksta, mazāk darbojas praktiski. Taču pēdējā laikā arī mēs cenšamies ieviest interaktīvas mācību metodes un papildu ārpusskolas nodarbības. Mūsu skolā viena no problēmām ir romu integrācija. Lai kā mēs censtos, bieži vien viņi nav motivēti mācīties. Ģimenes ir nabadzīgas, vecāki pārsvarā nestrādā un pārtiek no pabalstiem, izglītība viņiem nav liela vērtība. Romiem ir cita kultūra, piemēram, viņi met zemē atkritumus. Tā kā mūsu ciematā romu ir aptuveni 90 procentu – tātad lielākā daļa iedzīvotāju –, apkārtējā vide ir diezgan netīra.

– Latvijā skolās trūkst pedagogu. Kāda situācija ir Rumānijā?

Jūlija: Skolotāja profesija ir populāra, mums uz skolotāju vietām tiek rīkoti konkursi. Arī vīrieši izvēlas skolotāja profesiju, pat sākumskolas posmā. Mūsu skolā strādā trīs pedagogi vīrieši. Kopumā skolotāju trūkums nav novērojams. Tiesa, grūtāk atrast skolotājus eksaktajos priekšmetos – fizikā, ķīmijā, matemātikā. Jaunieši šīs jomas izvēlas studēt salīdzinoši reti. Arī sociālās un humanitārās zinātnes nav īpaši populāras studentu vidū. Vispieprasītākās ir studiju programmas, kas saistītas ar datorzinātnēm. Rumānijas augstskolās mācības pārsvarā ir par maksu, bet ir arī budžeta vietas.

Magdalena: Jāteic, ka kopumā rumāņu jaunieši ir kosmopolītiski noskaņoti un liela daļa negrib palikt Rumānijā. Ja godīgi, es arī labprāt brauktu prom, lai gan man patīk mans darbs. Mūsu valstī spējīgi jaunieši ar labu izglītību netiek novērtēti, nav iespēju atrast labi apmaksātu darbu. Tāpēc daudzi dodas prom, it īpaši jaunas ģimenes. Pēdējo gadu laikā no Rumānijas emigrējuši aptuveni četri miljoni cilvēku. Arī bērnu dzimst mazāk, tāpēc iedzīvotāju skaits Rumānijā samazinās.

– Ko jūs ieteiktu latviešiem, kuri vēlētos apmeklēt Rumāniju?

Jūlija: Rumāņi ir ļoti viesmīlīgi, mums patīk uzņemt ciemiņus no citām valstīm, un Rumānijā ir daudz, ko redzēt, piemēram, senas pilis. Rumānijā katram reģionam ir sava kultūra, tradīcijas un ēdiens. Arī dažādi dialekti. Rumāņu virtuvē iecienītas dažādas zupas, parasti tās ir diezgan sāļas, ar gaļu, kartupeļiem, sīpoliem un papriku. No pilsētām ieteiktu apmeklēt Brasovu Transilvānijā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.