Menu
 

IZM izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu neatbilstu lielākā daļa vidusskolu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa vidusskolu, liecina valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati.

Skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvā noteikt četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību grupā septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 - atbilda.

Nākamajā grupā plānots iekļaut administratīvo teritoriju attīstības centrus un Pierīgas novadus - Ādažus, Salaspili, Ķekavu, Olaini, Mārupi un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu vidusskolās plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati, balstoties uz jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas, liecina, ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu uzskatāmas par atbilstošām.

Trešais reģionu bloks iecerēts pagastu teritorijas. Šajā blokā minimālo skolēnu skaitu vidusskolā plānots noteikt 45, kam neatbilstu 60 skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās - 30 bērni, un tam potenciāli neatbilst viena vidusskola, bet atbilstu - trīs.

Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita prasībām atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, atzīmēts prezentācijā.

Prezentācijā IZM uzsver, ka kritērijam atbilstošo vai neatbilstošo izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.

Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka 28 pašvaldībās pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74 pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas izmaiņas izglītības iestāžu tīklā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka IZM ir jāpārskata kvantitatīvie kritēriji skolām, kas paredz noteikt minimālo izglītojamo skaitu skolās, jo tādējādi tikšot ierobežotas iespējas apgūt pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Konkrētie kritēriji gan attiecas tikai uz vidusskolu izglītības posmu.

"Uzskatām, ka IZM piedāvātie skolēnu minimālā skaita limiti skolās pašvaldībām nav pieņemami, jo būtiski ierobežos pašvaldības iespējas nodrošināt bērniem iespēju apgūt sākumskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Mūsuprāt, ministrijai ir jāpārskata piedāvātie kritēriji, jo publiski jau izskanējis, ka tiem neatbilstu lielākā daļa vidusskolu. Ir skaidrs, ka ministrijai vienā brīdī būs vai nu jāatkāpjas no skolēnu skaita ierobežojumiem, vai arī tie jāpārskata. Ņemot vērā, ka arī pašvaldības ir ieinteresētas sakārtot skolu tīklu, tām ir jāsaglabā tiesības patstāvīgi lemt par nepieciešamajiem rīcības soļiem izglītības iestāžu tīkla pilnveidē," uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Kā ziņots, IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē.

Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība ir uzdevusi IZM izstrādāt priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā. 14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", kurā analizēta pašreizējā situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi, kā arī provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.

Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām, nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem. 

"Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem," pauda ministrijā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.