Menu
 

Pierīgas bērni un bērnudārzi (1.daļa) Apriņķis.lv

Pērn Ikšķilē tika atklāts viens no Latvijā modernākajiem bērnudārziem – ”Čiekuriņš”. Jau tagad ikšķilieši domā par to, ka viņu pašvaldībai noderētu vēl viena pirmsskolas izglītības iestāde. Foto – Ikšķiles novada pašvaldība Pērn Ikšķilē tika atklāts viens no Latvijā modernākajiem bērnudārziem – ”Čiekuriņš”. Jau tagad ikšķilieši domā par to, ka viņu pašvaldībai noderētu vēl viena pirmsskolas izglītības iestāde. Foto – Ikšķiles novada pašvaldība

Kamēr Latvijā kopumā situācija ar bērnu dzimstību ir tuvu kritiskai, Pierīgas reģionā aina ir pavisam pretēja. Tur jauno ģimeņu un līdz ar to arī bērnu ir tik daudz, ka dažas pašvaldības ar vietām savos bērnudārzos var nodrošināt labi ja pusi no tiem. Tomēr, kā izrādās, ir arī citi risinājumi, lai pirmsskolas vecuma bērni būtu gan pieskatīti, gan skolas gaitām sagatavoti. Pierīgas pašvaldības tos veiksmīgi liek lietā, risinot šo problēmu un reizē rūpējoties par Latvijas jauno paaudzi.

Rīgas apkārtnē ir teju 20 pašvaldības, kuru problēmas šajā jomā varētu būt samērā līdzīgas. Par to “Rīgas Apriņķa Avīze” varēja pārliecināties, painteresējoties vien četrās no tām – Ikšķiles, Ķekavas, Babītes un Ādažu novadā. Kā izrādījās, arī atrastie risinājumi īpaši neatšķiras, bet plāni par to, ka jāceļ jauni bērnudārzi, pašvaldībām sakrīt mats matā. Izpildījumi gan varētu atšķirties.

Ikšķilē jauns bērnudārzs, derētu vēl…

Ikšķili, tieši tāpat kā lielāko daļu Pierīgas novadu, raksturo pastāvīgi pieaugošs iedzīvotāju skaits un pozitīvi demogrāfijas rādītāji. Ilgu laiku novada centrā bija tikai viena pirmsskolas izglītības iestāde – “Urdaviņa”. Pirms sešiem gadiem Tīnūžos tika atvērta “Urdaviņas” filiāle “Muižiņa”, tomēr rinda uz vietu bērnudārzā nemazinājās. Šā gada sākumā Ikšķiles novadā bija deklarēti 9708 iedzīvotāji, no kuriem 1083 jeb 11,16% – pirmsskolas vecuma bērni.

Kā sarunas laikā atklāja Ikšķiles novada pašvaldības Izglītības, sporta un jaunatnes lietu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Liene Šmite, pašvaldība par savu prioritāti izvirzījusi izglītības piedāvājuma kompleksu sakārtošanu. Piemēram, reorganizējot Tīnūžu pamatskolu par sākumskolu, šīs izglītības iestādes ēkā atbrīvojās telpas, uz kurām tika pārcelti bērnudārza audzēkņi no “Urdaviņas” filiāles, kā arī varēja uzņemt papildu pirmsskolēnus. Vēl būtiskāks solis bija pilnīgi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes uzcelšana pašā Ikšķilē – viens no Latvijā modernākajiem bērnudārziem “Čiekuriņš”, kurā ir vietas teju 200 mazuļiem, durvis vēra pagājušā mācību gada sākumā. Līdz ar to rinda uz vietām pašvaldības bērnudārzos ievērojami saruka. Tomēr pilnībā šī problēma nav likvidēta, jo vietu Ikšķiles novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs joprojām pietrūkst.

L.Šmite neslēpa, ka šajā situācijā pašvaldībai lielu atspaidu sniedz privātie partneri un auklītes. Ja bērns ir reģistrēts pašvaldības rindā uz bērnudārzu, bet vietu viņam tur nevar piedāvāt, vecāki savu atvasi var sūtīt privātajā pirmsskolas izglītības iestādē vai izmantot aukles pakalpojumus, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu. Šogad Ikšķiles novada pašvaldība privāto bērnudārzu audzēkņiem kā līdzfinansējumu piešķīrusi 227 eiro mēnesī. Ikšķiles novada teritorijā darbojas divi privātie bērnudārzi – “Ķiparu nams” un Ikšķiles Brīvā skola. Tiesa, nav tādu noteikumu, kas reglamentētu, ka Ikšķiles novada bērniem būtu jāapmeklē tikai kāda no šīm divām izglītības iestādēm. Vecāki savus mazuļus drīkst vest uz jebkuru privāto bērnudārzu visā Latvijā, turklāt daudzi tā arī dara, izmantojot, piemēram, kaimiņu novadu un pat Rīgas privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus. Kopumā privātos bērnudārzus šobrīd apmeklē 99 Ikšķiles novada mazuļi.

Vēl jāatzīmē, ka gadījumā, ja bērns ir uzsācis mācības privātajā bērnudārzā, viņam ir tiesības tās tur turpināt arī tad, ja pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē atbrīvojas vieta, turklāt līdzfinansējums netiek zaudēts. Liela daļa vecāku šīs tiesības izmanto, jo viņu bērni jau pieraduši pie privātās izglītības iestādes. Aukļu pakalpojumus izmanto pārdesmit ikšķiliešu ģimenes. Lai arī šajā novadā reālā rinda uz vietām pašvaldības bērnudārzos ir salīdzinoši neliela – aptuveni 50 bērnu –, Liene Šmite atzīst, ka vēl viena pirmsskolas izglītības iestāde Ikšķilei par sliktu nenāktu.

Ķekavas novada auklīšu dienests

Ķekavas novads Pierīgā izceļas ar lielāko iedzīvotāju skaitu – šā gada sākumā novadā dzīvesvietu bija deklarējuši 23 698 cilvēki. Pirmsskolas vecuma bērnu skaits tobrīd bija 2794 jeb 11,79% no visiem iedzīvotājiem. 730 no šiem bērniem bija piecus un sešus gadus veci, tātad tādi, kuriem pašvaldībai obligāti jānodrošina vieta bērnudārzā, lai viņi varētu pilnvērtīgi sagatavoties skolas gaitām.

Ķekavas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izglītības procesu atbalsta vadītāja Vera Kļaviņa “Rīgas Apriņķa Avīzei” uzsvēra: “Ķekavas novadā vienmēr bijis tā, ka iedzīvotāju pieaugums ir pozitīvs. Daļēji šis pieaugums ir dabisks, bet ievērojama loma pie mums ir arī iedzīvotāju mehāniskajam pieaugumam, jo cilvēki pie mums pārceļas gan no Rīgas, gan citām Latvijas vietām.”

V.Kļaviņa neslēpa, ka rinda uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, protams, ir, bet ar vietu pašvaldības bērnudārzos ir nodrošināti visi piecgadnieki un sešgadnieki. Šā vecuma bērnu vecāki var pat izvēlēties, vai viņu atvases pirmsskolas izglītības iestādē pavada visu dienu, vai arī tikai tās stundas, kurās notiek obligātā apmācība. “Protams, ir zināms izaicinājums, lai pašvaldība ar vietām savos bērnudārzos nodrošinātu arī tos piecus un sešus gadus vecos mazuļus, kuru ģimenes uz dzīvi Ķekavas novadā pārcēlušās tikai iepriekšējā vasarā. Tādiem gadījumiem jāparedz neliela rezerve vai jāmeklē kāds cits risinājums,” neslēpa Kļaviņa.

Kopumā Ķekavas novada pašvaldībai ir četri lieli bērnudārzi, kurus apmeklē no 270 līdz 330 bērnu. Jaunākais no tiem ir “Bitīte”, kuru Katlakalnā atklāja pirms apmēram desmit gadiem. Vēl ir pirmsskolas grupas skolās – Daugmales pamatskolā ir piecas grupiņas, bet Baložu vidusskolā – divas grupiņas. Tomēr bērnu, kuri gaida uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, Ķekavas novadā ir daudz – aptuveni 700 mazuļu. Šobrīd apmēram puse no viņiem izmanto privāto bērnudārzu pakalpojumus, bet otru pusi pieskata aukles. Kā pastāstīja Vera Kļaviņa, tieši Ķekavas novada pašvaldība bija tā, kas 2012. gadā viena no pirmajām Latvijā noorganizēja tādu kā auklīšu dienestu. Pēc tam ķekaviešu pieredzi apguva daudzas citas pašvaldības.

Auklītes Ķekavas novadā darbojas ļoti aktīvi, un vecāki viņu pakalpojumus labprāt arī izmanto. Pašvaldības mājaslapā bērnu vecāku ērtībai pieejama Aukļu datu bāze, kurā ir vairāk nekā 100 šī pakalpojuma sniedzēju dati ar visām fotogrāfijām. Šobrīd Ķekavas novadam ir sadarbības līgums ar divām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, un bērnu vecākiem par to sniegtajiem pakalpojumiem nav jāmaksā pilnīgi nekas – visus izdevumus sedz pašvaldība. Par katru bērnu privātajiem bērnudārziem mēnesī tiek pārskaitīta noteikta summa – 220 eiro. Ja bērns, kurš ir reģistrēts rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā, apmeklē kādu citu privāto pirmsskolas iestādi, līdzfinansējums bērniem līdz četru gadu vecumam ir pat vēl lielāks – 262 eiro, bet piecgadīgajiem un sešgadīgajiem – 193 eiro.

Skaidrs, ka Ķekavas novadam ar steigu būtu vajadzīgi vēl divi bērnudārzi vai vismaz viens. Pašvaldība to ne tikai saprot, bet ir arī gatava aktīvai rīcībai. V. Kļaviņa pastāstīja, ka bērnu skaits Ķekavas novadā ir tik ievērojami pieaudzis, ka pašvaldībai jādomā gan par bērnudārzu, gan par jaunu skolu celtniecību, pretējā gadījumā visiem jaunajiem ķekaviešiem nebūs nodrošinātas izglītošanās iespējas savā novadā. Šobrīd tiek plānots būvēt piebūvi gan Baložu, gan Ķekavas vidusskolai, bet pilnīgi jaunu izglītības iestādi, kurā būtu arī bērnudārza vecuma grupiņas, pašvaldība iecerējusi būvēt Katlakalnā. Projekta gan vēl neesot, jo skolas vajadzībām vispirms būtu jāiegādājas zeme, bet attīstības programmā tādas izglītības iestādes uzcelšana un atvēršana ir paredzēta. Pagaidām gan piebūvju celtniecības, gan jaunas skolas būvēšanas plāni apstājušies pie tā, ka šogad Ķekavas novada pašvaldībai šo mērķu īstenošanai neizdevās saņemt aizdevumu no Valsts kases.

Sarunas noslēgumā Vera Kļaviņa uzsvēra: “Protams, jebkurš vecāks grib, lai viņa bērniem ir tādas pašas iespējas kā visiem citiem, kuri jau uzņemti pašvaldības bērnudārzos. Ķekavas novada pašvaldība savu iespēju robežās dara visu iespējamo, lai tas tiktu nodrošināts, bet vismaz pagaidām mums ļoti palīdz gan auklīšu dienests, gan mūsu sadarbības partneri – privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Situācija ir tāda, ka gadu no gada bērnu skaits Ķekavas novadā palielinās, bet vismaz rinda uz vietām pašvaldības bērnudārzā garāka nekļūst. Lai šo rindu saīsinātu, jāiegulda vēl vairāk līdzekļu un darba, bet tās pašvaldībai ir patīkamas rūpes. Tas pats attiecas uz pašvaldības interešu izglītības iestādēm – mūzikas, mākslas un sporta skolām, jo arī tajās trūkst vietu.”

Turpinājums sekos.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.