Menu
 

Mudina mainīt sabiedrības uzskatus un valsts pieeju bērnu ar invaliditāti iekļaušanai izglītības sistēmā

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Pašreizējais iekļaujošās izglītības modelis nefunkcionē pietiekami labi, jo tas neparedz pietiekamu psiholoģisko atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu vecākiem, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja vecāku pārstāve, pirmsskolas un sākumskolas pedagoģe un bērna ar īpašām vajadzībām vecāks Anete Bendika.

Viņa arī uzsvēra, ka nepieciešams vairāk strādāt ar sabiedrības nostāju bērnu ar invaliditāti diskriminācijas mazināšanai.

Šodien diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti", kuru rīkoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija (LCĪVSO) "Sustento", tika spriests par iekļaujošas vides veicināšanu bērnu ar invaliditāti integrācijā.

Vecāku pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vecākiem trūkst informācijas un psiholoģiskā atbalsta no valsts puses. Viņasprāt, valsts nodrošinātais atbalsts vecākiem ir nepietiekams un bērni ar invaliditāti joprojām netiek pilnībā integrēti izglītības sistēmā un sabiedrībā.

Lai uzlabotu pašreizējo modeli, viņa mudināja raudzīties uz Ziemeļvalstu piemēru un virzīties uz vairāk individualizētu pieeju, kur speciālistu slogs ir zemāks un rezultātā viņu sniegtie pakalpojumi ir vairāk orientēti uz individuālu bērnu vajadzībām. Tāpat Bendika norādīja, ka pedagogu personīgajam viedoklim ir liela nozīme, jo bieži pedagogu personīgie aizspriedumi noved pie diskriminācijas pret bērniem ar invaliditāti.

Rezultātā, viņasprāt, galvenā problēma, pie kuras jāstrādā, ir sabiedrības attieksmes mainīšana attiecība uz bērniem ar īpašām vajadzībām, kas arī veicinātu atbrīvošanos no sabiedrībā pastāvošā redzējuma, ka bērnu ar invaliditāti vecāki ir "otršķirīgi pilsoņi".

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka minētās problēmas patlaban ir prioritāras bērnu ar invaliditāti labklājības veicināšanai. Viņš sacīja, ka, pirmkārt, vajadzētu mainīt sabiedrības attieksmi un, otrkārt, veicināt pedagogu sagatavotību un strādāt pie nostājas mainīšanas attiecībā pret bērniem ar invaliditāti. Šie, viņaprāt, ir galvenie faktori, lai veicinātu bērnu ar invaliditāti veiksmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā un sabiedrībā.

Piekrītot Bendikas paustajam, Ašeradens uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir veicināt pieejas un retorikas maiņu, kas atbrīvotos no bieži sastopamā uzskata, ka bērni ar invaliditāti ir nepieskaitāmi pie "normalitātes".

Diskusijas izskaņā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), atbalstot paustos viedokļus, uzsvēra, ka ir jāveic maiņa pieejā un retorikā, ko izmanto veselības nozarē. Viņš norādīja, ka ir vajadzīgs sākt ar atbalstošākas retorikas veidošanu tieši no augšas uz apakšu, proti, veidojot iekļaujošāku attieksmi pret bērniem ar īpašām vajadzībām sākumā no augstāko valsts institūciju puses. Šāda pieeja, viņaprāt, rezultētos ar pārmaiņām visas sabiedrības uzskatos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka šajā jomā "vēl ir tāls ceļš ejams", un līdzīgi kā pārējie diskusijas dalībnieki ministre akcentēja, ka galvenais mērķis ir veidot vidi, kurā bērni ar invaliditāti varētu pilnībā iekļauties mācību procesā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.