Menu
 

Nobažījušies par solītā algu kāpinājuma svītrošanu no likuma, pedagogi lems par protestu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Nobažījusies par plāniem no normatīvajiem aktiem svītrot noteikto pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju rīkošanu, aģentūrai LETA uzsvēra LIZDA pārstāvis Guntis Meisters.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA apgalvoja, ka trešdien Saeimas Izglītības,kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) apstiprinājis, ka tiks virzīti attiecīgie grozījumi visos saistošajos likumos par pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma kāpinājumu normu izslēgšanu.

Vanaga arī atklāja, ka arodbiedrībai par iespēju svītrot no likumiem ierakstītās normas jau ir vaicājuši Finanšu ministrijas pārstāvji.

Šogad pedagogu atalgojums tika paaugstināts līdz 750 eiro, bet no nākamā gada 1.septembra zemākā mēneša darba algas likme ir paredzēta - 790 eiro. "Ceļš līdz algu kāpinājuma grafika iekļaušanai likumā bija ļoti grūts un pedagogu saime to uztvēra kā vēsturisku panākumu," sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja. 

Pēc viņas paustā, ja tiktu pieņemts lēmums grafiku izņemt no likumiem, pedagogi, augstskolu mācībspēki, zinātnieki kļūtu pilnībā atkarīgi tikai un vienīgi no valdošo politiķu labvēlības.

Vanaga atgādināja, ka algu paaugstināšanas grafiku iepriekšējā valdība pieņēma ar atrunu, ka grafikā iestrādātais īstenosies izpildoties konkrētiem faktoriem. Proti, jābūt valsts ekonomiskajai izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, kā arī izglītības procesa uzlabošanai.

"Diemžēl, līdzšinējā prakse liecina, ka pat īstenojoties šiem priekšnoteikumiem, valdība saka - naudas pedagogu algu celšanai nav. Tajos brīžos atsauce uz likuma nepildīšanu ir spēcīgs arguments, lai politiķi naudu tomēr sameklētu," norādīja LIZDA priekšsēdētāja.

LIZDA arī uzskata, ka atalgojuma kāpums pedagogiem ir paredzēts ļoti lēzens, un tas nav neizpildāms. "Ja kādam liekas, ka sasolītas astronomiskas summas, lai paskatās uz kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, un salīdzina," pauda Vanaga. Viņa norādīja, ka Igaunijā zemākā darba algas likme pedagogiem ir 1250 eiro, Lietuvā - 1110 eiro, turpretī Latvijā - 750 eiro.

Līdz ar to arodbiedrība kategoriski iebilst iecerei svītrot pantus par pedagogu atalgojumu un arī par zinātnes bāzes finansējumu, kas nosaka zemākās darba algas likmes kāpināšanu. 

"Nav pieļaujama normu izslēgšana no Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma, kas nosaka, kādā apmērā ik gadu jāpalielina bāzes finansējums, to norāda arī Eiropas Komisija savos ieteikumos," zināja teikt arodbiedrības pārstāvis Meisters.

Trešdien, 11.decembrī, tiks sasaukta LIZDA Padomes sēde, kurā reaģējot uz šo situāciju, paredzēts lemt par protesta akcijām.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pirms valsts nākamā gada budžeta pieņemšanas sacīja, ka vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus.

Pašlaik kopumā 12 likumos dažādām nozarēm Saeima apsolījusi par 700 miljoniem eiro vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tā, piemēram, Augstskolu likums 2020.gadā nozarei paredz papildu 82 885 000, Zinātniskās darbības likums - 49 731 000 eiro, likums "Par autoceļiem" - 384 433 931 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums - 131 248 900 eiro, Izglītības likums - 9 206 530 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums - 61 632 914 eiro.

Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti jau vērsušies Satversmes tiesā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.