Menu
 

Šuplinska norāda uz pašvaldību mājasdarbiem atsevišķu vidusskolu atbilstības izvērtēšanā

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Pašvaldību pārstāvjiem ir jāpārdomā atsevišķu vidusskolu atbilstība gan saistībā ar nepieciešamo mācību izvēļu nodrošināšanu audzēkņiem, gan infrastruktūras efektīvu izmantošanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka jāpārdomā tāda modeļa atbilstība, kurā skola pilda tikai sociālo funkciju, kā arī tas, vai skolas infrastruktūra tiek efektīvi izmantota. Tāpat jāizvērtē, vai 2020.gadā skolēniem būs nodrošināta izvēle attiecībā uz padziļinātu zināšanu apguvi kompetencēs balstītā izglītības sistēmā, pauda ministre.

Politiķe no vienas puses atzina, ka ir daudzas vidusskolas, kas neatbilst pastāvēšanas kritērijiem, tomēr reizē arī vērsa uzmanību, ka ir jārēķinās ar demogrāfisko situāciju un tiem reģioniem, kuros objektīvi nevar būt lielāks skolēnu skaits. 

Ministre akcentēja, ka rītdien valdībā tiks skatīts starpziņojums, savukārt gala ziņojumu paredzēts sagatavot 2020.gada martā.

No 2020.gada 1.septembra vidējā izglītībā tiks sākta jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura pakāpeniska ieviešana, tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot informāciju, kādi ir infrastruktūras un skolotāju sagatavotības resursi, skaidroja politiķe.

Politiķe norādīja, ka pašlaik ir pārrunāta situācija ar vairāk nekā 90 pašvaldībām.

Kā akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības un ministres prioritātes ir izglītības nodrošināšanā atbilstoša kvalitātē.

Kā ziņots, divas trešdaļas no 74 pašvaldībām, ar kurām tikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, norādījušas, ka tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā veikt neplāno, liecina informācija, kas iekļauta rīt valdībā izskatāmā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu". 

Tas tiek pamatots gan ar jau veiktajām izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu tīklā, gan arī situācijās, ja novadā ir tikai viena vidējās izglītības iestāde. Ziņojumā norādīts, ka vairākas pašvaldības šādu nostāju ir pamatojošas ar to, ka izmaiņas neplāno pirms administratīvi teritoriālās reformas veikšanas, savukārt daļa pašvaldību norāda, ka izvērtēs tās vidusskolu turpmāko pastāvēšanu, ja būs zināmi konkrēti kritēriji vidējās izglītības iestāžu darbībai. 

Ministrijā apgalvoja, ka, turpinoties sarunām ar pašvaldībām, informatīvais ziņojums tiks papildināts un precizēts, un ar gala ziņojumu plašāku sabiedrību iecerēts iepazīstināt martā, kad būs noslēgušās sarunas ar visām pašvaldībām.

Piedāvājums minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē, tāpat kā iepriekš, tiek modelēts uz četru bloku iedalījumu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai 2021.gadā. Pašlaik tiek plānots, ka Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē būtu jābūt robežās no 150 līdz 120 skolēniem, administratīvo teritoriju attīstības centru un Pierīgas novadu vidusskolās - 120 līdz 90 skolēniem.

Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā būtu jāmācās 45-40 skolēniem, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, plānotais minimālais skolēnu skaits 10.-12.klasē varētu būt 30 līdz 25 skolēni.

Kā ziņots, Latvijā apmēram 200 skolu jādomā par izglītības pakāpes maiņu, intervijā laikrakstam "Diena" norādījusi Šuplinska.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.