Menu
 

Asistenta atalgojums ir neliels, bet gandarījums liels Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Andželika Kļaviņa strādā par asistenti bērniem ar invaliditāti Mores pamatskolā, kā arī par pavadoni skolas autobusa reisos. “Man patīk mans darbs, jo jūtu, ka daru ko patiešām vajadzīgu,” saka Andželika. Foto – Marta Dzintare Andželika Kļaviņa strādā par asistenti bērniem ar invaliditāti Mores pamatskolā, kā arī par pavadoni skolas autobusa reisos. “Man patīk mans darbs, jo jūtu, ka daru ko patiešām vajadzīgu,” saka Andželika. Foto – Marta Dzintare

Decembris bija laiks, kad medijos biežāk nekā citkārt varēja lasīt stāstus par ģimenēm, kurās rūpējas par bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti. Lai atvieglotu šo ģimeņu ikdienu, valsts cilvēkiem ar smagu invaliditāti apmaksā divu veidu asistentu pakalpojumus. Viens ir asistents pašvaldībā, kas palīdz cilvēkam pārvietoties ārpus mājas, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina asistenta pakalpojumu izglītības iestādēs.

Lai uzzinātu, kāda ir skolas asistenta darba ikdiena, “Rīgas Apriņķa Avīze” aicināja uz sarunu Andželiku Kļaviņu, kura jau astoņus gadus strādā par asistenti bērniem ar invaliditāti Mores pamatskolā, kā arī ik dienas pavada bērnus skolas autobusa reisos no Siguldas uz Mori un no Mores uz Siguldu.

– Jums ir liela pieredze kā asistentam izglītības iestādē. Kas pamudināja izvēlēties šo darbu?

– Esmu vietējā, mani vecāki savulaik pārcēlās no Siguldas uz Mori, un pati esmu beigusi Mores pamatskolu. Vispirms sāku strādāt nevis par asistenti, bet par pavadoni skolas autobusā. Braucu trīs reisus dienā maršrutā Sigulda–Jūdaži–More–Eglaine. Atceros, iepriekšējā autobusa pavadone mani uzrunāja, vai nevēlos šo darbu. Nodomāju: kāpēc ne? Tā kā Mores pamatskola īsteno speciālās izglītības programmas, Siguldas novada pašvaldība nodrošina skolas autobusos pavadoni, kurš palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām ceļā uz skolu un atpakaļ. Protams, palīdzu arī citiem bērniem, zinu, kur kuram jāizkāpj, kuru pieturā sagaidīs vecāki, kuru ne.

Toreiz, kad sāku strādāt, autobuss vēl bija mazs, ar 15–16 vietām, bērnu ar īpašām vajadzībām arī bija mazāk nekā tagad. Ar laiku tas viss paplašinājās, nāca klāt arvien vairāk un vairāk bērniņu. Šobrīd rīta un vakara reisos brauc lielais autobuss, pa dienas vidu mazāks. Kopumā autobusā braucu piecas stundas dienā, mana diena sākas agri – darbdienās ceļos jau pulksten 5.10.

Divus gadus pēc tam, kad sāku strādāt par pavadoni autobusā, Mores pamatskolas direktore man piedāvāja asistenta darbu. Man patīk darbs ar bērniem, tāpēc nolēmu pamēģināt. Arī mana meita ir beigusi Mores skolu, dēls līdz 3. klasei tur mācījās, pēc tam pārgāja uz Siguldu. Mores skolā jūtos kā mājās, un man patīk mans darbs. Ir sajūta, ka daru ko patiešām vajadzīgu. Tas dod lielu gandarījumu.

– Cik bērniem esat bijusi asistente?

– Kopumā esmu palīdzējusi daudziem skolēniem, bet ilgstošāka sadarbība bijusi ar pieciem. Bērniem ik pēc dažiem gadiem tiek pārskatīts invaliditātes statuss, un, ja jaunajā atzinumā vairs neparādās tā sauktā kopšana, asistents vairs nepienākas un mani norīko pie cita bērna. Ir arī bērniņi, kuriem vajadzētu asistentu, bet pēc dokumentiem tas nepienākas. Šobrīd esmu asistente puisītim ar autiskā spektra traucējumiem. Mācībās viņam iet diezgan labi, visvairāk palīdzība vajadzīga, veidojot attiecības ar citiem bērniem. Mums starpbrīžos vienmēr ir daudz sarunu.

– Kādi ir asistenta darba pienākumi?

– Ja nepieciešams, palīdzu arī mācību procesā, bet galvenokārt jāpalīdz ar pašaprūpi, pārvietošanos starpbrīžos un pēc stundām. Stundu laikā sēžu maliņā, un, ja skolotājs aicina, pieeju pie bērna, palīdzu. Asistenta darbs reizēm nozīmē arī vienkārši būt blakus, būt pieejamam, bet neiejaukties, jo mērķis ir veicināt bērna patstāvību. Svarīgi, lai bērns zina, ka atbalsts viņam jebkurā brīdī ir pieejams. Katrs bērns ir citādāks, katrs ar savu “es”. Ir jāprot sadraudzēties ar bērnu, izprast viņu. Īpaši grūti tas ir tad, ja bērns ir nerunājošs. Fiziski visgrūtāk man bijis ar bērnu ratiņkrēslā, jo bērniņš bija daudz jācilā, jānes pa trepēm. Bet es nesūdzos, tā bija vērtīga pieredze, dzīves skola.

Liela nozīme asistenta darbā ir sadarbībai ar vecākiem. Viņi savu bērnu pazīst vislabāk, izstāsta man, kas man būtu jāzina, un tā pamazām mēs iepazīstam viens otru. Līdz šim man labi izdevies saprasties ar bērniem. Domāju, ka svarīgas ir sajūtas, intuīcija, kā rīkoties katrā konkrētā situācijā. Asistenta darbu nevar darīt mehāniski, domāt, sak, atnākšu, pasēdēšu, kaut ko palīdzēšu. Ar bērnu ir jāsadraudzējas, jāpalīdz viņam visdažādākajās situācijās. Arī ar bērnu vecākiem veidojas draudzīgas attiecības. Kādu laiku biju asistente meitenītei, kura diemžēl nesen nomira. Ar viņas mammu joprojām uzturam labas attiecības, jo ir daudz kopīgu atmiņu.

– Kur vēršaties pēc padoma, ja nezināt, kā rīkoties? Vai asistentiem notiek apmācības, kursi?

– Asistentiem jāiziet pirmās palīdzības kursi. Ikdienas darbā sadarbojamies ar skolotājiem, vecākiem. Ja man kādreiz nav skaidrs, kā rīkoties, mēdzu vaicāt arī skolas vadībai. Skolā regulāri notiek arī asistentu sapulces, kur aprunājamies par aktualitātēm. Kopumā Mores skolā esam astoņi asistenti.

– Kādi uzlabojumi, jūsuprāt, būtu vajadzīgi, lai pilnveidotu asistenta pakalpojumu sistēmu?

– Reizēm šķiet, ka asistentiem būtu nepieciešamas arī zināšanas medicīnā. Piemēram, man bija situācija, kad bērnam autobusā sākās epilepsijas lēkme. Par laimi, zināju, kā rīkoties. Ir svarīgi, lai vecāki asistentam pēc iespējas vairāk pastāsta par bērna veselības stāvokli, lai viņš zinātu, ar ko rēķināties, jo pārsvarā asistenti ir bez medicīniskās izglītības. Protams, asistenta atalgojums nav nekāds lielais – valsts minimālā stundas likme –, tādēļ darbiniekus ar medicīnisko izglītību šim darbam grūti piesaistīt. Esmu dzirdējusi, ka reizēm vecāki pēc savas iniciatīvas piemaksā asistentiem, lai viņi nepamestu šo darbu.

Pie darba mīnusiem varu minēt arī to, ka nepienākas apmaksāts atvaļinājums un slimības lapa, un vasarā trīs mēnešus darba nav. Rezultātā asistenti diezgan bieži mainās, un tas savukārt nav labi bērniem. Tādēļ es turos pie sava darba autobusā, jo tur vismaz ir visas sociālās garantijas, lai gan brīžiem šis darbs ļoti nogurdina. Taču darbs ar bērniem man patīk, un vismaz pagaidām šajā ziņā neko nedomāju mainīt.

Informācijai:

Kurš var saņemt asistenta pakalpojumu?
Asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai var saņemt izglītojamie visos obligātās izglītības posmos:

  • bērni no 5 līdz 18 gadu vecumam, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
  • pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesīgi saņemt izglītojamie, kuri mācās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta).

Kā asistents palīdzēs skolēnam ar invaliditāti?
Asistents palīdzēs izglītojamajam pārvietoties izglītības iestādē, tajā skaitā starpbrīžos un pagarinātās dienas grupas laikā, ārpusstundu pasākumos, lai izglītojamais nokļūtu vietās, kur notiek izglītības iestādes organizētie pasākumi, kā arī atbalstītu viņa līdzdalību šajos pasākumos, saņemtu atbalstu saskarsmē un komunikācijā ar citiem izglītojamiem, pedagogiem un citām personām, pašaprūpes veikšanā (personīgā higiēna, palīdzība ēdienreizēs, apģērbšanās un noģērbšanās, apģērba kārtošana, mācību materiālu sagatavošana darbam un mācību pierakstu veikšana, mācību vietas un piederumu sakārtošana).

Cik ilgi asistents palīdzēs?
Asistents palīdzēs līdz 40 stundām nedēļā. Asistenta palīdzība būs pieejama visa mācību gada laikā. Ņemot vērā funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi un veidu, izglītības iestāde slēgs līgumu ar asistentu, kur norādīs asistenta pakalpojuma sniegšanas vietu un laiku, atlīdzību par asistenta pakalpojumu un samaksas kārtību. Ar līguma nosacījumiem iepazīstinās arī izglītojamā vecākus.

Kā saņemt asistenta pakalpojumu?
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, vecāki iesniedz izglītības iestādē iesniegumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, kur norāda darbības, kuru veikšanai nepieciešams asistenta pakalpojums. Ieteicams pievienot arī asistenta nepieciešamību pamatojošus dokumentus, lai izglītības iestādei nebūtu tie papildus jāpieprasa no atbildīgajām iestādēm. Iesniegumā var norādīt asistenta pakalpojuma sniedzēju (ja tāds ir zināms).

Kādas prasības ir asistentam?
Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesīga sniegt persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze personu ar invaliditāti aprūpē vai atbilstoša izglītība, vai darba pieredze pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas, veselības vai sociālā darba jomā.

Kas nosaka asistenta pakalpojumu piešķiršanas kārtību?
Asistenta pakalpojumu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir asistenta pakalpojumus izglītības iestādē”.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.