Menu
 

Latvijā 2018.gadā augstākā izglītība bija 35,6 % sieviešu un 22,0 % vīriešu

  • Autors:  Apriņķis.lv
Iedzīvotāji pēc izglītības līmeņa un dzimuma 2018,gadā (procentos). Dati – CSP Iedzīvotāji pēc izglītības līmeņa un dzimuma 2018,gadā (procentos). Dati – CSP

2018.gadā Latvijā 35,6 % sieviešu un 22,0 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 32,9 % vīriešu un 25,8 % sieviešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 3,7 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 7,2 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vīrieši biežāk nekā sievietes neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas.

2018./2019.mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (92,6 % absolventu bija sievietes), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas (81,5 % sievietes). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,3 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (87 %).

2017.gadā 60,2 % vīriešu un 61,6 % sieviešu 18-24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti, savukārt 4,7 % vīriešu un 4,8 % sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 26,8 % turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 25,9 % absolventu.

Profesionālo izglītības iestāžu absolventiem vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (25 % vīriešu absolvēja šo nozari), bet sievietēm – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (43,2 %). Otrajā vietā vīriešiem ir vienkāršās profesijas (19,7 %) un sievietēm vecāko speciālistu profesijas (19,6 %).

CSP informācija liecina, ka pēc nozares vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18-24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā (attiecīgi 20 % un 18,3 %). Sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas ir tirdzniecība (26,9 %).

Lai arī augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir sievietes, tomēr zinātnes un tehniskajās jomās biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2018. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 15 363 personas, no kurām 64,9 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai trešā daļa (30 %) ir absolventes sievietes.

Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) Eiropas Savienībā – 86,8 % skolotāju ir sievietes. Visu ES dalībvalstu vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs sieviešu skolotāju ir vairāk nekā vīriešu – vidējais sieviešu skolotāju īpatsvars ES ir 72,5 %. Vislielākais sieviešu skolotāju īpatsvars Latvijā ir vecuma grupā 40–49 gadi, t.i., 9 no 10 skolotājiem ir sievietes.

Latvijā no 10 tūkstošiem pirmsskolas pedagogu tikai 33 skolotāji vīrieši, un puse no tiem ir sporta skolotāji. 

Pēdējo 10 gadu laikā augstais sieviešu skolotāju īpatsvars nav mainījies – 2008. gadā 87,7 % skolotāju bija sievietes, bet 2018. gadā – 88 %.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.