LIZDA rosina deputātus izstrādāt atbalsta sistēmu jaunajiem pedagogiem
- Autors: LETA
Foto - LETA
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, aicinot deputātus izskatīt jautājumu par atbalsta pasākumu sistēmas izstrādi jaunajiem pedagogiem, informēja arodbiedrības pārstāvis Guntis Meisters.
LIZDA pauda gatavību iesniegt savus priekšlikumus un aicināja deputātus kopīgi ar LIZDA organizēt konferenci "Jauniešu motivācija pedagoga darbam", kurā visas ieinteresētās puses meklētu atbildes uz jautājumiem par jauniešu motivēšanu kļūt par pedagogu un palikt strādāt izglītības iestādē.
Meisters atklāja, ka LIZDA vairākkārtīgi ir uzrunājusi politikas veidotājus par atbalsta sistēmas izveidi, un ir gatava piedalīties šīs sistēmas izveidē, iesniedzot savus priekšlikumus.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka jau tagad ir skolas un pašvaldības, kuras nodrošina dažādus atbalsta mehānismus jaunajiem pedagogiem un, viņasprāt, tās vajadzētu apzināt un popularizēt, kā arī aicināt citus pārņemt šo pozitīvo praksi.
"Šobrīd būtiski nacionālā līmenī politikas veidotājiem, sociālajiem un sadarbības partneriem vienoties, ka jābūt šādai atbalsta sistēmai, nodrošinot arī atbilstošus resursus," uzsvēra Vanaga.
LIZDA savā 2018.gada pētījumā "Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas novērtējums" atklāja, ka divas trešdaļas jeb 69,3% no aptaujātajiem pedagogiem pilnīgi vai daļēji piekrīt apgalvojumam "Latvijā nepastāv vienota un strukturēta atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem".
Vienlaikus arodbiedrība informēja, ka tikai 29,2% jauno pedagogu pauduši apmierinātību ar profesionālo atbalstu izglītības iestādē.
"LIZDA rosina šo problēmu risināt ātri un kompleksi, lai Latvija nenonāktu situācijā, ka kvalitatīva izglītība būs pieejama tikai par maksu," pauda Meisters, jo pastāv risks, ka izglītības iestādēs nebūs pietiekami pedagogu, kuri strādā samierinoties ar savu pašreizējo profesionālās dzīves kvalitātes līmeni.
Tāpat viņš atgādināja, ka OECD TALIS rezultāti parāda, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka.
Meisters norādīja, ka 2019.gada martā LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) OECD un Eiropas Komisijas ekspertu klātbūtnē vienojās, ka tiks izstrādāta jauno pedagogu atbalsta sistēma - atjaunot skolotāju sagatavošanas modeli, attīstot pedagoģijas studiju programmu saturu, sniedzot mentora un finansiālu atbalstu jaunajiem skolotājiem divus gadus pēc studiju pabeigšanas, tādejādi veicinot skolotāja profesijas pievilcīgumu.