Sekss un narkotikas ģeogrāfijas olimpiādē ^{Apriņķis.lv}

Uzreiz jāsaka liels paldies vēstules autorei, jo ar saviem jautājumiem viņa atklāja interesantu tēmu – kā cilvēki, kuri skolā mācījās pirms desmit un vairāk gadiem, uztver pārmaiņas izglītības saturā, par kurām it kā dzirdēts ir daudz, bet ne jau katram no mums ar tām nākas saskarties dzīvē.

Olimpiādes jautājumi par seksu un narkotikām – izņēmums vai norma?

Vēstules autores Ilonas dēls mācoties vienā no Rīgas skolām. Viņš ticis deleģēts pārstāvēt savu klasi ģeogrāfijas olimpiādē, tāpēc jau dažas nedēļas pirms tam sācis gatavoties, atkārtojot ģeogrāfijas stundās apgūto mācību vielu. Tas bijis interesants process visai ģimenei, jo jaunietis lūdzis vecākus pārbaudīt viņa zināšanas gan par klimatu, gan par dabas un aizsargājamām teritorijām, gan arī par citām ar ģeogrāfiju saistītām tēmām.

Jau pēc olimpiādes, kad mamma interesējusies, kā dēlam gājis, sievietei bijis ko pabrīnīties, jo zēns pastāstījis, ka apmēram 20 jautājumu olimpiādē bijuši par... ASV prezidentu  Donaldu Trampu. Turklāt divi no tiem – par to, cik sievietes Trampu apsūdzējušas par seksuālu uzmākšanos un cik no šiem gadījumiem pierādīti. Bijis jautājums arī par Trampa priekšvēlēšanu kampaņu. Nelielu šoku sievietei sagādājis arī dēla teiktais, ka olimpiādē bijis jautājums par to, kurā valstī 2018. gadā tikusi legalizēta marihuāna…

Savā vēstulē redakcijai Ilona raksta: “Lūdzu, mīļā redakcija, vai varētu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem: kāds visiem šiem jautājumiem sakars ar ģeogrāfiju? Kas ir šo “ģeniālo” jautājumu autors? Kāpēc 8. un 9. klases skolēniem būtu aktualizējams jautājums par narkotisko vielu legalizāciju? Kāpēc viņiem būtu jāzina, cik sievietes Trampu apsūdzējušas par seksuālu uzmākšanos?” Vēstījuma nobeigumā mūsu lasītāja uzdod retorisku jautājumu: “Labi, šoreiz mēs par šīm lietām uzzinājām, jo bijām ieinteresēti, bet cik daudz šādu gadījumu vispār notiek mūsu izglītības sistēmā? Tā ir norma vai izņēmums?”

Sazinoties ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Administratīvā un projektu pārraudzības departamenta sabiedrisko attiecību speciālisti Lieni Bērziņu, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka Babītes iedzīvotājas Ilonas vēstulē aprakstītā olimpiāde nebija VISC organizēta. Tā norisinājās 22. janvārī Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, un olimpiādē piedalījās apmēram 40 galvaspilsētas skolu pārstāvji. Ģeogrāfijas olimpiādes jautājumus bija sagatavojis rīkotāju skolas pedagogs Andris Ģērmanis.

Vēl pirms izdevās sazināties ar A. Ģērmani, ar redakcijā saņemtās vēstules saturu tika iepazīstināta kāda Pierīgas skolas ģeogrāfijas skolotāja, kura sniedza savu komentāru. Ņemot vērā to, ka pedagoģei nebija iespējas iepazīties ar olimpiādē izmantotajiem jautājumiem, savu vārdu viņa lūdza nepublicēt.

Lūk, viņas viedoklis: “Domāju, ka šādi jautājumi ir pārāk specifiski un īsti neatbilst ne pamatskolas  mācību saturam, ne līmenim. Olimpiāde, protams, nav ikdienas kontroldarbs, un tajā noteikti ir kādi sarežģītāki uzdevumi, kas paredzēti skolēniem ar plašāku redzesloku. Arī aktualitātes pasaulē iekļaujamas olimpiādes saturā. Tomēr jāatceras pamatskolas tematika un skolēnu vecuma specifika. Uzskatu, ka olimpiāde daļēji ir kā svētki gudriem skolēniem un tai nevajadzētu radīt vilšanos un pat nepatiku pret priekšmetu.”

Skolotāji un skolēni pārmaiņām izglītībā gatavi, vecākiem vajadzīgi skaidrojumi?

Personīgi parunāt ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāju Andri Ģērmani gan neizdevās, jo viņam neesot tālruņa, tomēr viņa viedoklis redakcijai ir zināms, jo pedagogs sagatavoja izvērstu atbildi.

Kā raksta A. Ģērmanis, olimpiādes uzdevumu saturs tika veidots, balstoties uz normatīvajiem dokumentiem. Iepriekšējos gados olimpiādē iekļautās tēmas ļoti cieši saistītas ar konkrētajās klasēs apgūstamajiem tematiem, bet, tā kā vairāku skolu ģeogrāfijas skolotāji norādījuši, ka dažādās skolās tematus apgūst atšķirīgā secībā (pedagogam ir visas tiesības pašam pieņemt lēmumu, kādā secībā mācīt tematus), respektīvi, ko vienas skolas skolēni jau apguvuši, to citas skolas audzēkņi vēl tikai apgūs, nolemts šogad olimpiādes saturu veidot mazliet citādi, ne tik ļoti saistot ar ģeogrāfijas stundās mācīto.

“Galu galā tā ir olimpiāde, kurā skolēniem jāspēj parādīt savas zināšanas un erudīciju. Tika atrastas aktuālas, jaunas un interesantas ģeogrāfijas jomas, uzdevumus veidojot politiskajā ģeogrāfijā, dabas ģeogrāfijā, saimniecības ģeogrāfijā, reģionālajā ģeogrāfijā un citās ģeogrāfijas nozarēs, lielu uzsvaru liekot uz dažādām aktualitātēm pasaulē,” savā atbildē uzsver skolotājs Ģērmanis. “Pagājuši gadsimti, kopš ģeogrāfija izaugusi no kartē iezīmēto objektu atrādīšanas, dabas zonu krāsošanas kontūrkartē, izlasītās lappuses atstāstīšanas u.tml. Ģeogrāfija mūsdienās kļuvusi par plašu zinātni, kuras “taustekļi” stiepjas kā dabaszinātņu, tā sociālo zinātņu un pēdējā laikā arvien vairāk pat humanitāro zinātņu laukā. Aktualizējot ģeogrāfiju kā mūsdienīgu zinātnes jomu, kaut mazliet olimpiādē parādījām to tās daudzveidībā,” raksta Ģērmanis.

Pieminot konkrētos jautājumus, kuru iekļaušana ģeogrāfijas olimpiādē izsaukusi Babītes iedzīvotājas šoku, pedagogs skaidro: “Jautājumi par ASV prezidentu Donaldu Trampu veidoti politiskās ģeogrāfijas nozarē – vēlēšanu (elektorālajā) ģeogrāfijā. Latvijā šī ģeogrāfijas joma varbūt vēl tikai attīstās (par to jau sen māca arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem), bet Rietumu pasaulē, īpaši ASV, tā ir ļoti nozīmīga un aktuāla ģeogrāfijas nozare. Vēlēšanu (elektorālā) ģeogrāfija ir sistemātiska vēlēšanu telpiskā analīze, kas pēta vēlēšanu rezultātu un vēlēšanu sistēmas organizēšanas un funkcionēšanas telpiskos aspektus. Vēlēšanu (elektorālā) ģeogrāfija raksturo elektorāta kā balsstiesīgu indivīdu lomu varas veidošanas procesā un nodrošina sistemātisku vēlēšanu telpisko analīzi, kas pēta vēlēšanu rezultātu un vēlēšanu sistēmas organizēšanas un funkcionēšanas telpiskos aspektus.

Tātad vēlēšanu ģeogrāfija ASV prezidenta vēlēšanu gadījumā pēta, kā katrā no štatiem uzrunāt vēlētājus, kādus saukļus veidot, kuri štati pieprasa kārtīgu ģimenes cilvēku, bet kuros štatos vairāk balsu iegūs rūdīts vecpuisis vai “mačo” tipa vīrietis ar mīļākajām, ar kādiem vārdiem jāuzrunā publika, ko teikt, bet ko noslēpt, – katrā štatā šie jautājumi ir atšķirīgi. Šiem vides un vietas faktoriem, ko nešaubīgi pēta ģeogrāfija, tiek pievērsta milzu loma un milzu līdzekļi.”

Analizējot jautājumus par seksuālo uzmākšanos, skolotājs norāda – ja kāds ir sašutis par to, ka tā tikusi pieminēta, tad tas izraisa nopietnu izbrīnu. “Šodien mēs jau bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs mācām par to, ka nedrīkst ņemt konfektes no svešas sievietes, kāpt sveša vīrieša automašīnā, atklāt svešiniekam par sevi sensitīvas ziņas, sūtīt kailfoto u.tml., tādējādi sargājot sevi no potenciālām problēmām,” raksta Andris Ģērmanis.

Jautājuma par marihuānas legalizēšanu iekļaušanu olimpiādes uzdevumos A. Ģērmanis skaidro šādi: “Skolēni jau sākumskolā apgūst zināšanas par narkotisko vielu kaitīgo ietekmi uz veselību. Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem nosaka, ka skolēns, beidzot mācīties sociālās zinības jau 3. klasē, “zina, ka smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, kā arī pārmērīga aizraušanās ar azartspēlēm un datorspēlēm nelabvēlīgi ietekmē veselību un darbspējas”, savukārt, beidzot mācīties sociālās zinības 6. klasē, “zina, kas ir atkarību izraisošas vielas; izprot smēķēšanas (arī pasīvās smēķēšanas), alkohola un narkotiku ietekmi uz veselību un darbspējām”. Līdz ar to uzdevumā pieminētais narkotiku jēdziens skolēniem ir pazīstams un kaitējumu nodarīt nevar. Nekādā veidā neesam to popularizējuši.”

Rezumējot savu viedokli par olimpiādes dalībnieka mammas vēstulē pausto sašutumu, pedagogs atzīst: “Kaut kādā mērā izskatās, ka viss šis sasaucas ar pirmdienas LTV “Panorāmas” sižetu, ka skolotāji un skolēni jaunajām pārmaiņām izglītībā ir gatavi, bet vecākiem nepieciešami skaidrojumi.”

Mums jāpieņem, ka ģeogrāfija vairs nav tikai ģeogrāfija

Kā jau tas dzīvē gadās, nekas nav pilnīgi balts un reti kad arī ir pilnīgi melns. Patiesība parasti ir kaut kur pa vidu. Tā var secināt, ieklausoties bijušā ģeogrāfijas skolotāja Dzintra Kolāta viedoklī. Starp citu, tālajā 1977. gadā, vēl mācoties vidusskolā, Dz. Kolāts kļuva par Latvijas ģeogrāfijas olimpiādes uzvarētāju… Tajā pašā laikā viņš ir progresīvs cilvēks, kurš saprot, ka viss attīstās, arī ģeogrāfija kā mācību priekšmets.

Dzintris Kolāts uzskata: “Konservatīvāk noskaņoti cilvēki varētu raukt degunu, uzzinot, ka ģeogrāfijas olimpiādē bijuši jautājumi par seksuālu uzmākšanos un marihuānu. Protams, tie varētu būt faktu jautājumi. Jautājumu sastādītājs, no vienas puses, mēģinājis tos veidot maksimāli interesantus, pat provokatīvus. Konkrētajā gadījumā, manuprāt, jautājums par Trampa attiecībām ar sievietēm šo provokācijas kvalitāti neattaisno. Tas drīzāk izsauc neizpratni, kādēļ tiek jautāts tieši par Trampu, nevis, piemēram, par Putinu. Vai šajā gadījumā, veidojot formu, nav aizmirsts par saturu? Iespējams, ka arī jautājums par marihuānu vērtējams kritiski, bet es par to pārāk nesatrauktos. Kopumā gan ir sajūta, ka vēlēšanās izveidot provokatīvu formātu pārspējusi reālo pienesumu.”

“Labā ziņa ir tā, ka dažādas nozares lielā mērā pārklājas un savā starpā integrējas. Noticis tā, ka ģeogrāfija vairs nav tik vienkārši atdalāma, piemēram, no politoloģijas un ekonomikas,” secina bijušais ģeogrāfijas skolotājs. “Es nezinu, vai piesaistīšanas formāts un veids šajā olimpiādē bijis tas labākais, ja par meklējamo objektu kļuva sabiedrībā ļoti diskutējamas lietas, kas arī izsaukušas vecāku neizpratni. Tas savā ziņā novērš uzmanību no ģeogrāfijas kā nozares pamatprincipiem. Tiesa, ir arī pozitīvs aspekts – šie jautājumi izraisījuši debates, bet līdz ar tām arī sabiedrības interesi,” sarunu optimistiski noslēdz Dzintris Kolāts.