Menu
 

Aptauja: Gandrīz puse pedagogu uzskata, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Gandrīz puse (42,7%) matemātikas skolotāju atzinuši, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas, kas ļautu uzlabot gan viņu pašu, gan skolēnu sniegumu eksāmenos, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības aptauja, kas tika rīkota ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli un ieteikumus, kā uzlabot skolēnu sniegumu eksāmenos.

57,3% norādījuši, ka profesionālā pilnveide tiek nodrošināta. Aptauja arī atspoguļoja, ka 55% pedagogu ir gatavi iesaistīties metodisko materiālu izstrādē, bet 51,8% – veicināt citu skolotāju profesionālo izaugsmi.

Veiktā aptauja apliecina, ka nepieciešami uzlabojumi metodiskajos materiālos – tikai 61,4% pedagogu atzinuši, ka ar pieejamajiem metodiskajiem materiāliem ir pietiekami, lai varētu kvalitatīvi sagatavoties stundām. Līdztekus tam 74,1% pedagogu norādīja, ka pieejamo metodisko materiālu kvalitāte ir laba. Tāpat aptauja atspoguļoja, ka lielākās problēmas ir tieši ar materiāliem augstākā līmeņa uzdevumiem -  63,2% pedagogu norādījuši, ka augstākā līmeņa izziņas uzdevumiem trūkst metodisko materiālu.

Reaģējot uz skolēnu vājajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos matemātikā, kas turpināja kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, biedrība, diskutējot ar Valsts izglītības un satura centru, izstrādāja vairākus priekšlikumus rezultātu uzlabošanai, tostarp pedagogu aptauju.

Skaidrojot to, kas būtu nepieciešams, lai sekmētu profesionālo pilnveidi, lielākā daļa pedagogu minēja iespēju vērot citu kolēģu vadītās stundas, kā arī piedalīties pieredzes apmaiņā (15% respondentu). Tāpat tika norādīts, ka nepieciešams vairāk laika tālākizglītībai, kā nereti trūkst lielās darba slodzes dēļ (7% respondentu). Jautājumā par to, kādi metodiskie materiāli vēl būtu nepieciešami, 11% respondentu norādīja radošos un pētnieciskos uzdevumus katrai tēmai, tikpat daudzi pedagogi atzīmēja nepieciešamību pēc digitāliem mācību materiāliem, bet nedaudz mazāk (10%) – pēc uzdevumu krājumiem vidusskolām ar dažādiem izziņas līmeņiem.

 “Analizējot atvērtos jautājumus, varam secināt, ka daļa pedagogu nav apmierināti ar esošo kursu kvalitāti, norādot, ka tie bieži ir vispārīgi un nav paredzēti konkrētu priekšmetu skolotājiem. Atsevišķi pedagogi norādījuši, ka kursos esot jāveic “bezjēdzīgas aktivitātes”. Iespējams, kursi tiešām bijuši nekvalitatīvi vai arī skolotāji nav izpratuši konkrēto aktivitāšu nozīmi. Skolotāji atzīst, ka nepieciešami kursi par konkrētu matemātikas tēmu mācīšanu gan pamatskolā, gan vidusskolā,” stāsta Neatkarīgā izglītības biedrības pārstāve, Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce.

Aptaujas ietvaros pedagogiem tika uzdoti arī atvērtā tipa jautājumi, kuros bija iespējams brīvi paust savu viedokli. Apkopojot atbildes, tika secināts, ka pedagogu ieskatos viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātu katru gadu pasliktinās, ir eksāmenu satura pārāk krasās atšķirības no ikdienas mācību materiāliem (22% respondentu), kā arī pēctecības trūkums dažādos izglītības posmos (9% respondentu). Būtiski, ka 15% aptaujāto pedagogu norādīja – lai uzlabotu sniegumu, nepieciešama arī domāšanas un pieejas maiņa valstiskā līmenī (sabiedrības, t.sk. vecāku), attieksmes maiņa pret pedagoga profesiju kopumā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.